"Emigrācija tādā apmērā kā līdz šim turpināsies vismaz kādus trīs, četrus gadus, jo, kā liecina aptaujas dati par emigrācijas plāniem, šī gada sākumā aptuveni 10% iedzīvotāju ekonomiski aktīvā vecumā – no 18 līdz 65 gadiem - teica, ka plāno izbraukt tuvākā laikā," sacīja Hazans un norādīja, ka tas nozīmē, ka Latvijā nāksies piesaistīt ārvalstu darbaspēku.
"Jau tagad esam zaudējuši 200 tūkstošus iedzīvotājus, un, neskatoties uz bezdarbu, ir arī speciālistu trūkums dažās nozarēs. Nākotnē šī problēma tikai saasināsies," viņš klāstīja, piebilstot, ka Latvijā trūkst iedzīvotāju arī no demogrāfiskā viedokļa, aktīvā reproduktīvajā vecumā – no 18 līdz 25 gadiem. Pēc Hazana teiktā, šo iedzīvotāju skaits Latvijā ir par 80 tūkstošiem mazāks nekā liecina oficiālā statistika, tādējādi ir gaidāma "demogrāfiskā bedre". "Tas nozīmē, ka pēc kādiem 20 gadiem mums būs kārtējā demogrāfiskā bedre, un mēs nevarēsim to bedri aizpildīt ar vienu no tiem instrumentiem – vai nu atgriežot tos aizbraukušos, jo zinām, ka tikai neliela daļa no viņiem atgriezīsies, vai aktivizēt vietējo resursu izmantošanu, tā iespējas arī ir ierobežotas, vai pacelt darba produktivitāti - tas viss ir jādara, bet tas nevar pilnīgi kompensēt šo 200 tūkstošu aizbraukšanu," teica profesors.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas valdībai ir jāsāk rīkoties, lai mazinātu iedzīvotāju izbraukšanu no valsts, nevis tikai jārunā par to. "Nav tikai jārunā, ka tā ir problēma, bet ir jāstrādā," teica Hazans.
Intervijā laikrakstam Diena Hazans iepriekš norādīja, ka Latvijas zaudējumi no pēdējo desmit gadu emigrācijas pēc visai piesardzīga vērtējuma ir ap 100 miljardiem latu, tomēr vislielākais zaudējums ir Latvijā nepiedzimušie bērni.