Ekspertīzes secinājumos teikts, ka lielveikala Maxima tehniskā projekta būvkonstrukciju daļā, ko izstrādāja HND grupas būvkonstruktors Ivars Sergets, nav dotas aplēses par slodžu radīto piepūli kopnes stieņos, kā arī nav norādīta stieņu tērauda klase, tādējādi piegādātājiem un būvniekiem dotais uzdevums nav bijis precīzs. Turklāt apakšjoslas bultskrūvju savienojuma nestspēja neatbilst Latvijas Būvniecības normatīvu prasībām, portālu Diena.lv informēja arhitektu biroja pārstāvji.
Pilnu eksperta ziņojuma tekstu Kubs ir nodevis policijai, jo tas ir nozīmīgs pierādījums lietā un jāvērtē kompetentām personām. "Lai noteiktu savienojuma reālo nestspēju, nepieciešams veikt bultskrūvju darba padziļinātu analīzi, izvērtējot stiepes spēka iespējamo nevienmērīgo sadalīšanos uz katru no bultskrūvēm. Ir iespējama arī šī mezgla sagraušana laboratorijas apstākļos. Tāpat jānosaka reālā slodze uz pārsegumu un izmantoto materiālu fizikālie un mehāniskie raksturlielumi," teikts Celmiņa ziņojuma rekomendāciju daļā.
Pēc biroja Kubs lūguma Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir izveidojusi ekspertu komisiju trīs cilvēku sastāvā, kas sniegs neatkarīgu slēdzienu arī par projekta arhitektūras daļu. Ekspertu grupā strādās Ervīns Timofejevs, Edgars Treimanis un Uldis Balodis.
"Arhitekta tiešā atbildība ir Tehniskā projekta arhitektūras daļa, kad, vadoties pēc pasūtītāja ieceres, top projekta arhitektūras ideja un risinājumi, kam jāatbilst ēkai paredzētajai funkcionalitātei. Arhitektūras daļa tiek izstrādāta strikti atbilstoši būvnormatīviem un Rīgas pilsētas zonējumam. Projekta arhitektūras daļas atbilstību vērtē gan neatkarīgs eksperts, gan pašvaldības būvvalde. Tiek pārbaudīts viss, sākot no ēkas stāvu skaita atbilstības, līdz pat vismazākajam sīkumam, piemēram, pakāpienu skaitam. Arhitekts neveic nekādus slodžu aprēķinus, jo viņš nav kvalificēts to darīt, tā ir būvkonstruktora atbildība," skaidro Kubs arhitekts Andris Kalinka.