Viņš skaidroja, ka tas esot nebeidzams "riņķa dancis" - iedzīvotāji nevēlas apturēt autotransporta izmantošanu ikdienā, kas ir ērtākais un ātrākais veids, tai pašā laikā nevēloties uzturēties piesārņotā un trokšņainā vidē, kuras viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem ir autotransports.Kokins arī piebilda, ka pēdējo gadu laikā no Rīgas centra apkaimēm aizbraukuši vismaz 76 000 iedzīvotāju.Tāpat viņš iepazīstināja ar nākotnes plāniem veloceliņu izbūvē, lai tie savienotu lielāko daļu Rīgas apkaimju. Viņš arī skaidroja, ka Latvijā ar katru gadu pieaug riteņbraucēju skaits, un 92% no aptaujātajiem riteņbraucējiem apliecināja, ka izmantotu veloceliņus.Kā skaidroja satiksmes plānotājs Elmārs Daniševskis, nepopulārais priekšlikums par maksas iebraukšanas Rīgas centrā ieviešanu autotransportam gadījumā, ja neizdosies situāciju uzlabot ar prioritāru sabiedriskā transporta un veloceliņu izmantošanu, būtu visefektīvākais risinājums pilsētvides uzlabošanā.Daniševskis arī iepazīstināja ar jau īstenotajiem veloceliņu projektiem Latvijā, uzsverot ieguvumus un salīdzinot ar citu Eiropas pilsētu praksi velo infrastruktūras ieviešanā. Viņš arī skaidroja pretrunīgi vērtēto velojoslu izvietošanas Lāčplēša, Elizabetes un Čaka ielā tehniskos risinājumus, aicinot sabiedrību bez neērtībām saskatīt arī ieguvumus.Arī pilsētas mērs Nils Ušakovs (Saskanas centrs) konferences laikā uzsvēra, ka pusdienlaikā, kad Rīgas centrs ir sastrēgumu pārpildīts, brīvākā no tiem esot tieši Elizabetes iela. Viņš arī norādīja, ka pašvaldības atbildīgās iestādes ir gatavas turpināt velo infrastruktūras attīstību, lai "padarītu Rīgu par 21.gadsimta pilsētu". Mērs arī skaidroja, ka turpinās attīstīt sabiedrisko transportu, lai strādātu pie pilsētvides uzlabošanas.Tāpat Rīgas domes priekšsēdētājs sacīja, ka svarīga ir sabiedrības iesaiste. Viņš sacīja, ka pašvaldība turpinās rīkot informatīvus pasākumus par velo infrastruktūras nepieciešamību un ieguvumiem nākotnē."Nākamgad būs sliktāk - velojoslu būs vairāk," uzrunas noslēgumā teica Ušakovs.Arī SIA _Rīgas satiksme _valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens skaidroja, ka, lai arī sākotnēji vēl viena "satiksmes dalībnieka" parādīšanās uz braucamā ceļa tika vērtēta ar bažām, patlaban esot ieguvumi - plūsma dabiski normalizējas."Ir skaidrība, kur katram jāatrodas - tas ir liels solis uz to, ka katrs nākotnē sapratīs savu vietu un godprātīgi ievēros braukšanas noteikumus," skaidroja Bemhens.Jau ziņots, ka velo infrastruktūras attīstība pilsētā raisījusi pretrunīgus vērtējumus sabiedrībā.No kopējās transporta mobilitātes velobraucēji vasarā veido 11%, ziemā - ap 6%. Plānots, ka ar velo infrastruktūras attīstības palīdzību riteņbraucēji nākotnē vidēji varētu veidot 20% no kopējās satiksmes plūsmas.
Eksperti: Velo infrastruktūra ilgtermiņā uzlabos pilsētvidi
Velo infrastruktūra ilgtermiņā var uzlabot Rīgas pilsētvidi gan kvalitatīva gaisa, gan transporta plūsmas optimizācijas, gan iedzīvotāju skaita pieauguma ziņā, otrdien skaidrots informatīvā pasākumā_ Rīgas pilsētvides attīstība ar velo infrastruktūras palīdzību._Velosatiksmes organizācijas speciālists Toms Kokins norādīja uz aktuālākajām problēmām pilsētvidē, izceļot gaisa kvalitātes pasliktināšanos un iedzīvotāju aizbraukšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.