Plānojot ekspedīciju, komandas pārstāvji bija sazinājušies ar Šamonī pilsētas instancēm un, izklāstot projekta-ekspedīcijas mērķi un plānoto scenāriju, jautājusi par papildus atļaujas saņemšanu masta uznešanai Monblāna virsotnē, uz ko tika saņemts rakstisks viedoklis, ka šāda darbība ir atļauta, ievērojot noteikumu, ka viss, kas kalnā uznests- tiek arī nonests. Šamonī instances bija informējušas komandu par lielo alpīnistu plūsmu augusta mēnesī, tādēļ ekspedīcijas maršruts tika ļoti pārdomāts, tāpat komanda veica vairākus sarežģītu apstākļu masta nešanas treniņus vēl Latvijā esot un arī Monblāna kalna pakājē, imitējot un modelējot situāciju un masta pārvietošanas tehniku šauros, kalnainos apvidos, apejot šķēršļus, manevrējot ar iespaidīgā izmēra mastu un to drošinot.
Ceļš uz Monblānu sākās 6. augustā un pēc fiziski un tehniski smagas sestās ekspedīcijas dienas masts tika nogādāts 3137 metru augstumā pirmajā nometnē, kur ekspedīcijas dalībnieki izpelnījās apkārtējo apbrīnu. Vairums vietējo iedzīvotāju vēlēja drosminiekiem no Latvijas veiksmi 10 metrīgo mastu nogādāt virsotnē.
Ierodoties Refuge de Tête Rousse, dalībnieki un masts tika sagaidīts ar skaļām ovācijām, taču ekspedīcijas dalībniekiem līdz galam neizskaidrotu iemeslu dēļ, alpīnistu nometnes administrācija par viņu ierašanos ziņoja policijai, un pēc aptuveni stundas ar helikopteru ieradās augstkalnu žandarmērijas (PGHM) pārstāvji. “Monblāns 2018” grupas vadītāji tika aicināti uz sarunu, kuras rezultātā karoga masts tika arestēts un tā turpmāka pārvietošana virsotnes virzienā - aizliegta.
“Šobrīd saprotam, ka aizliegums tiešā veidā ir saistīts ar pagājušā otrdienā pieņemto paaugstināto kalna uzraudzības režīmu drošības paaugstināšanai, kurš, savukārt, tika pieņemts pēc vairākiem letāliem nelaimes gadījumiem tieši šajā maršrutā,” skaidro ekspedīcijas dalībnieki.
Ziņa par notikušo ātri izplatījās arī franču ziņu portālos, un pats Sentžervē mērs Žans Marks Pellē likumsargiem lūdzis apturēt ekspedīciju.
“Mēs, Monblāns 2018 dalībnieki, lepojamies ar sasniegto, un šo dienu notikumi tikai apliecina, ka mūsu mērķis sniedzas ārpus ierastā. Mēs ceram rast atbalstu starpvalstu līmenī, lai šis unikālais projekts tiktu realizēts,” norāda ekspedīcijas komanda.
Grupas vadītājs Aldis ir pārliecināts, ka Šamonī ekspedīcijas komanda noteikti atgriezīsies vēlreiz un tad arī darbiņu paveiks līdz galam. Taču šobrīd komanda turpina ceļu uz virsotni, lai paceltu tajā Latvijas karogu par godu Latvijas simtsgadei.
Monblāns 2018 vada pieredzējis alpīnisma vecmeistars Rolands Laveiķis un tās dalībnieki ir uzņēmējs Aldis Kunšteins, burātājs Māris Birzulis, uzņēmēja Ilze Seržāne, arhitekte Edīte Bokāne, fotogrāfs Kristaps Mozgirs, uzņēmējs un alpīnists Andris Citko, students Kristians Krauklis un uzņēmējs Ilgonis Rudāks.
Monblāns, kura augstums sasniedz 4808 metrus, atrodas uz Itālijas ziemeļrietumu robežas ar Franciju.
Jau vēstīts, ka Latvijas Ārlietu ministrijā apzināti apstākļi par Latvijas aktīvistu grupas došanos uz Monblānu. Aktīvistu grupa nebija sazinājusies nedz ar Latvijas vēstniecību Francijā, nedz arī Konsulāro departamentu, līdz ar to ĀM pieņēma, ka viņi paši saviem spēkiem tikuši galā, lai saskaņotu savu darbību ar vietējām varasiestādēm.
Šis kāpiens ir izpelnījies diezgan plašu publicitāti Francijas medijos, kā arī par to sociālajā tīklā Twitter izteicies Senžervē ciema mērs, novēroja ĀM. Apdzīvotās vietas vadītājs paudis bažas par aktīvistu plānoto kāpšanu kalna virsotnē, jo jau kopš jūlija vidus reģionā izsludināts paaugstinātas bīstamības stāvoklis, kā dēļ visi līdz 15. augustam aicināti atturēties no kāpšanas kalnā.
Ministrijā zināja stāstīt, ka lielais karstums radījis papildu nedrošību - kalnos kūst ledus un sniegs, turklāt novērojama akmeņu krišana. Pēdējo dienu laikā vairāki tūristi tur jau zaudējuši dzīvību.
Apčidrinskis
Klucis Konstantīns
whaaat?