Savukārt ekonomiski aktīvo jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem 20 gadu laikā ir samazinājies uz pusi, bet ekonomiski neaktīvo jauniešu skaits - par piektdaļu.Ekonomiskās krīzes laikā - no 2008. līdz 2010.gadam - no visām iedzīvotāju grupām jauniešu bezdarba līmenis pieauga visstraujāk - par 22,6 procentpunktiem, kā arī tas joprojām ir ļoti augsts un 2014.gadā bija 19,6%.Kā norāda CSP speciālisti, lai gan kopš 2011.gada Latvijā ir vērojama ekonomiskā izaugsme, tomēr nodarbinātības līmenis arvien nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni.Kā liecina dati, augstākais nodarbinātības līmenis 20 gadu laikā bija sasniegts 2008.gadā, kad nodarbināti bija 62% iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā. Salīdzinājumam - 2014.gadā nodarbinātības līmenis bija 59,1%.Vīriešu nodarbinātības līmenis ekonomiskās lejupslīdes laikā samazinājās straujāk nekā sievietēm, taču situācijai darba tirgū pakāpeniski uzlabojoties, vīriešu nodarbinātības līmenis pieaug ātrāk nekā sievietēm.Līdz ar pensijas vecuma palielināšanos ir vērojams arī nodarbināto iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugums. Ja 1996.gadā vidējais nodarbinātā vecums bija 39,5 gadi, tad 2014.gadā - 42,3 gadi.Izmaiņas ir vērojamas arī nostrādāto stundu dinamikā - ja 2002.gadā nodarbinātie pamatdarbā faktiski vidēji nedēļā strādāja 41,9 stundas, tad 2014.gadā vairs tikai 38,6 stundas.Tāpat pēdējo 20 gadu laikā zemākais bezdarba līmenis bija 2007.gadā (6,1%), taču ekonomiskās lejupslīdes laikā tas strauji pieauga un joprojām saglabājas salīdzinoši augsts un pērnajā gadā šis rādītājs bija 10,8%.Minētie CSP dati apkopoti Latvijas darbaspēka apsekojuma 20.gadadienai veltītajā analītiskajā publikācijā Darbaspēka apsekojums 1995.-2014. gadā.Darbaspēka apsekojums ir lielākais mājsaimniecību izlases veida apsekojums - 2014.gadā aptaujāti gandrīz 43 000 cilvēku. Tā mērķis ir sniegt regulāru Latvijas darba tirgus raksturojumu, apkopojot detalizētu informāciju par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti. Latvijā Darbaspēka apsekojumu pirmo reizi veica 1995.gada novembrī. Sākotnēji Darbaspēka apsekojums notika divas reizes gadā, taču, sākot ar 2002.gadu, iedzīvotājus aptaujā nepārtraukti visu gadu.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā 18 gadu laikā sarucis par 16,8%
No 1996.gada līdz 2014.gadam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par 16,8%, bet ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 23,3%, aģentūru LETA informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāve Kristīne Romanovska.Šādu samazinājumu ietekmējis iedzīvotāju skaita kritums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.