EK savā ikgadējā ziņojumā novērtē Latvijas progresu finanšu jomas sakārtošanā

Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir panākusi zināmu progresu 2019.gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā.

Kā būtisku progresu EK ziņojumā min Latvijā samazināto riskantās naudas plūsmu caur savām bankām, kā arī novērtēts fakts, ka Latvija ir pārveidojusi savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu. 

"Latvija ir veikusi vairākus nozīmīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās finanšu sistēma netiek izmantota nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Aizliedzot nerezidentu pastkastītes uzņēmumu apkalpošanu, Latvija ir būtiski samazinājusi riskantu naudas plūsmu caur savām bankām. Turklāt tā ir grozījusi vairākus tiesību aktus, lai uzlabotu pārvaldību un precizētu galveno ieinteresēto personu pienākumus. Visbeidzot, tā ir stiprinājusi galveno uzraudzības, finanšu ziņu vākšanas un tiesībaizsardzības iestāžu spējas," atzina EK.

Zināms progress ir panākts virknē jomu, tostarp ir samazināts nodokļu "ķīlis" un tas tuvināts Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam. Tāpat novērtēti Latvijas veiktie pasākumi, lai novērstu sociālo atstumtību, uzlabojot garantēto minimālo ienākumu, minimālās pensijas un ienākumu atbalstu personām ar invaliditāti 2020.gadā. "Tomēr pabalstu adekvātums joprojām ir zems," piebilda EK.

EK ziņojumā minēts, ka zināms progress panākts valsts pārvaldes pārskatatbildības un efektivitātes uzlabošanā. Tāpat novērtēta Latvijā sāktā teritoriālās pārvaldes reforma, lai uzlabotu pašvaldību pārvaldību.

EK arī norādījusi, ka panākts zināms progress centienos uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību. Tomēr paredzams, ka publiskais finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā samazināsies.

Ziņojumā arī norādīts, ka ir atlikti pasākumi, ar ko konsolidē resursus izglītībai, tai skaitā lielajam skolu tīklam, vienlaikus uzlabojot kvalitāti un efektivitāti. Tomēr uzsvērts, ka notiek reformas, lai uzlabotu profesionālo izglītību un apmācību, bet to pievilcība joprojām ir zema. "Nav jaunu pasākumu, lai uzlabotu pieaugušo izglītības nodrošināšanu. Tiek īstenoti plāni par visaptverošas prasmju stratēģijas izstrādi," piebilda EK.