Jaunie noteikumi prasīs lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm.
Dalībvalstīm būs jāizveido "pasažieru informācijas nodaļas", kam būs jāpārvalda gaisa pārvadātāju savāktie reģistra dati. Šī informācija būs jāglabā piecus gadus, bet pēc sešiem mēnešiem šie dati tiks "maskēti", proti, anonimizēti - no tiem izņems informāciju, kas varētu ļaut identificēt indivīdu, - vārdu, adresi un kontaktinformāciju.
Pasažieru informācijas nodaļas būs atbildīgas par reģistra datu vākšanu, glabāšanu un apstrādi, nosūtīšanu atbildīgajām iestādēm un to apmaiņu ar citām dalībvalstīm un Eiropolu. Direktīva paredz, ka datu apmaiņu varēs veikt vienīgi atsevišķos gadījumos, saistībā ar konkrētu lietu, lai novērstu, atklātu, izmeklētu ar terorismu saistītu nodarījumu vai smagu noziegumu vai lai sauktu pie atbildības par šāda nodarījuma pastrādāšanu.
Direktīva attieksies uz ES ārējiem lidojumiem, bet dalībvalstis var paplašināt tās piemērošanu arī uz iekšējiem, ja par to informē arī Eiropas Komisiju. Dalībvalstis var izvēlēties vākt reģistra datus arī no ceļojumu aģentūrām un tūrisma operatoriem.
Paredzēts, ka dalībvalstu "pasažieru informācijas nodaļās" būs datu aizsardzības inspektors, kas atbildēs par reģistra datu apstrādes uzraudzību un attiecīgu aizsardzības pasākumu ieviešanu - pilniem reģistra datiem pēc sākotnējā glabāšanas perioda beigām varēs piekļūt tikai ar ļoti stingriem un ierobežotiem nosacījumiem.
Komisijai direktīva būs jāpārskata divus gadus pēc tās transponēšanas dalībvalstu noteikumos, analizējot atbilstības nodrošināšanu personas datu aizsardzības standartiem, datu vākšanas nepieciešamības proporcionalitāti, datu glabāšanas ilgumu un arī informācijas apmaiņas efektivitāti starp dalībvalstīm.
Priekšlikums vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomē. Pēc tā publicēšanas oficiālajā vēstnesī dalībvalstīm būs divi gadi laika tās transponēšanai.
Jau ziņots, ka Latvijā jau ir sagatavots gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt pasažieru datu apstrādi nolūkā veikt analīzi noziegumu, tostarp teroraktu, veikšanas novēršanai, atklāšanai, pierādīšanas nodrošināšanai, kā arī valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršanai. Tas iepriekš bija izsūtīts visām saskaņošanas procesā iesaistītajām valsts institūcijām, kā arī privātajiem partneriem.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) aģentūrai LETA iepriekš teica, ka minēto likumprojektu Latvijai vajadzētu pieņemt līdz vasaras sākumam.