Kā uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis, (V) tā ir reāla problēma, ka Eiropas Komisija rosina pārkāpumu procedūru, jo valsts šajā procesā varot ciest zaudējumus. Viņš gan norādīja, ka pašai ostai vien būs jāsamaksā iespējamais uzliktais sods.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama gan pieprasīja, lai Satiksmes ministrija jau līdz nākamajai Ostu padomes sēdei izstrādā priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas neatļautu Rīgas ostai pieņemt lēmumus attiecībā uz velkoņu nozari, kurā pati piedalās kā tirgus dalībnieks. Tādējādi tiekot kropļota konkurence, un to atzinušas vairākas tiesas, kā arī ostu sodījusi Konkurences padome, kura atkal ir uzsākusi šīs lietas izmeklēšanu.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss savukārt uzskatīja, ka patlaban vispār nekas nav jādara, tikai jāgaida Pasaules Bankas ziņojums par ostu pārvalžu darba uzlabošanu un tad attiecīgi vienlaikus jāveic grozījumi normatīvajos aktos, ja tie nepieciešami. Gan Ābramas, gan Matīsa priekšlikumi tika noraidīti.
Premjers atzina, ka jautājums nav tik filozofisks kā Pasaules Bankas pētījums, bet gan runa esot par to, kā valstij izvairīties no iespējamām soda sankcijām. Ostu padome rezultātā pieņēma Dombrovska iniciēto risinājumu, kas paredz izvērtēt iespēju veikt grozījumus normatīvajos aktos situācijas uzlabošanai un izvērtēt Eiropas Komisijas rosināto lietu pret ostu.
Ābrama ostu padomes locekļiem skaidroja, ka Rīgas osta ignorējot Konkurences padomes lēmumus jau no 2009.gada un ļaunprātīgi velkoņu biznesā izmantojot dominējošo stāvokli. Velkoņu biznesā tā esot nelietderīgi izlietojusi līdzekļus darbībām, kas neatbilst ostas mērķiem. Viņa uzsvēra, ka Latvijā ar Rīgas ostu iestādes netiekot galā, jo tā ignorē tiesiskos aspektus. Tas liecinot par tiesiskās sistēmas nesakārtotību.
Konkurences padomes vadītājai neesot skaidrs, kā var pieļaut situāciju, ka tirgus dalībnieks izdod administratīvus lēmumus par tirgu, kurā pats piedalās. Līdz ar to velkoņu tirgū neesot konkurences un osta varot piemērot augstākas cenas. Tāpēc esot jāmazina iespējamā interešu konflikta rašanās, kā arī esot jāaizliedz ostai darbošanās komercdarbība jomās, kuras osta pati regulē.
Latvijas lielo ostu pārstāvis Kārlis Leiškalns gan norādīja, ka velkoņu joma ir stratēģiska nozare un to jāatļauj sniegt tikai ostai, kā savulaik likumdošanā bijis paredzēts noteikt.
Kā ziņots, velkoņu kompānija PKL Flote, kas tika izveidota, apvienojoties divām lielākajām tirgus kompānijām - Igaunijas PKL un Latvijas SIA Ostas flote -, darbu sāka 2009.gada 21.janvārī. Tā vairākkārt tiesājusies ar Rīgas ostu par darbības atjaunošanu tās teritorijā. Tiesvedības ceļā tā 2012.gadā beigās panāca tiesības sniegt pakalpojumus Rīgas ostā, lai gan joprojām pret kompānijas strādāšanu ostā tiekot vērsta pretdarbība un nav nodrošināti vienādi konkurences apstākļi.