Pēc deviņiem mēnešiem noslēgsies periods, kurā tiks mērīta Latvijas inflācija, 2013. gada pavasarī salāgojot to ar zemāko 12 mēnešu vidējo inflāciju ES. Tieši cenu stabilitāte ilgu laiku bijis galvenais drauds tam, ka Latviju eirozonā varētu neuzaicināt, uz to norādījusi arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Latvijas Bankas (LB) jaunākās prognozes liecina, ka izpildīsim arī inflācijas kritēriju, ja vien mūsu valstī neatsāksies algu celšanas bums vai nenotiks sprādzienveidīgs naftas produktu un pārtikas cenu pieaugums pasaulē.
Latvijas spēju iestāties eirozonā nākamā gada pavasarī vērtēs Eiropas Komisija un ECB, ņemot vērā mūsu valsts spēju izpildīt virkni nosacījumu (Māstrihtas kritēriji). Proti, inflācija nedrīkst pārsniegt trīs ES valstu zemāko līmeni, kam pievienoti 1,5 procentu punkti; budžeta deficīta līmenis nedrīkst pārsniegt 3% no IKP; valdības parāda līmenis nedrīkst pārsniegt 60% no IKP; valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentu punktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju; nacionālajai valūtai vismaz divus gadus jābūt piesaistītai eiro kursam un šā kursa svārstības nedrīkst pārsniegt 15%. Latvijai ir labas izredzes izpildīt visus minētos nosacījumus, šaubas ilgu laiku radījis vien inflācijas rādītājs, ko Latvija neizpilda arī šobrīd - iepretim Māstrihtas kritērija vērtībai, kas šā gada maijā bija 3,1% (zemākā inflācija bija Zviedrijā, Īrijā un Grieķijā), Latvijā 12 mēnešu vidējā inflācija bija 3,7%.
Nezināmais cenu kritērijs
LB prognozes liecina, ka Latvijai izpildāmais inflācijas kritērijs 2013. gada martā varētu būt 3%, kas veidojas no trīs ES valstu ar zemāko inflāciju (tā varētu būt Zviedrija, Īrija un Spānija) vidējā rādītāja, plus 1,5 procenta punkti. Savukārt Latvijā 2013. gada martā 12 mēnešu vidējā inflācija sagaidāma 1,8% apmērā, tātad, piepildoties LB prognozēm, inflācijas kritēriju būsim izpildījuši ar uzviju. Nordea bankas Vecākais ekonomists Andris Strazds gan pieļauj, ka izpildāmā kritērija vērtība varētu tuvoties 2% atzīmei, ņemot vērā būtisku pieprasījuma kritumu tādās valstīs kā Grieķija un Spānija. Un tieši uz bankrota sliekšņa esošās Grieķijas iekļaušana vai neiekļaušana inflācijas kritērija aprēķinā var to nozīmīgi izmainīt, ņemot vērā, ka šīs ES valsts ekonomika atrodas tālu no Māstrihtas kritēriju izpildes. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) jūnija sākumā paziņoja, ka no ECB sagaida konsekventu attieksmi saistībā ar Māstrihtas kritēriju likmju noteikšanu un piemērošanu.
Jāņem vērā, ka inflācijas kritērijs ir mainīgs lielums un pamatā ir atkarīgs no ekonomikas tendencēm gan pasaulē, gan katrā ES valstī atsevišķi. Vienlaikus ar paša kritērija izpildi ECB vērtēs arī Latvijas cenu stabilitātes ilgtspēju, proti, vai zema inflācija nav radīta mākslīgi, novērtējot arī makroekonomisko vidi valstī.
Algu kāpuma faktors
Inflāciju Latvijā ietekmē divas faktoru kopas, - starp ārējiem faktoriem vislielākais «svars» ir pārtikas un naftas cenu dinamikai pasaulē, būtiskas ir arī norises Latvijai kā preču importētājai nozīmīgākajās partnervalstīs, norāda LB ekonomiste Santa Bērziņa. Lai gan šie faktori ietekmēs ikvienas ES valsts inflāciju, Latvijā tas būs īpaši jūtami, jo mūsu valsts patēriņā enerģijas un neapstrādātās pārtikas preču īpatsvars ir lielāks (26% - Latvijā, 18% - eirozonas valstu vidējais rādītājs). Otra faktoru kopa attiecas uz norisēm Latvijas ekonomikā un šeit nozīmīgākais inflācijas veidotājs varētu būt novērojamais darba algu kāpums, ņemot vērā Latvijas ekonomikas izaugsmi (nesen Finanšu ministrija palielināja šā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi no 2% līdz 4%). «Šobrīd darba algas mēreni pieaug, taču tas ir līdzvērtīgs produktivitātes pieaugumam un tāpēc papildu spiedienu uz izmaksām nerada,» uzsver S. Bērziņa. Algu kāpums pagaidām nerada īpaši lielu pieprasījuma pieaugumu, jo iepriekšējos gados tas bija nokrities īpaši zemu.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe uzsver, ka ekonomiskās izaugsmes retorika liek cilvēkiem justies stabilāk, mazāk uzkrāt un vairāk naudas tērēt ikdienas vajadzībām, kas inflāciju tomēr var audzēt.SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka otrajā pusgadā Latvijas izaugsme palēnināsies, kas attiecīgi pazeminās arī iekšējo faktoru spiedienu uz cenām.
Naftas un pārtikas faktors
«Diemžēl siltumenerģijas un gāzes tarifu kāpums negatīvi ietekmēs inflācijas kritērija izpildi. Bet PVN samazinājuma ietekme pagaidām kopumā bija niecīga, un neizskatās, ka to kompensēs,» norāda Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts. Viņaprāt, Latvija var izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju, taču uzmanīgu dara iespējamais naftas cenas kāpums Tuvo Austrumu problēmu dēļ. LB eksperte piekrīt, ka PVN samazināšana par vienu procenta punktu nespēs pilnībā kompensēt, piemēram, sagaidāmo gāzes cenu pieaugumu, kam sekos arī siltumenerģijas tarifi, taču enerģijas cenu kāpums jau esot iekļauts LB prognozē. Pagājušajā nedēļā naftas cenas pieauga saistībā ar Irānas draudiem slēgt Hormuza šaurumu, reaģējot uz ES noteikto Irānas naftas importa aizliegumu, vēsta LETA.
Tas, ka jūnijā pieaugušas pasaules cenas graudaugiem (Db pagājušajā nedēļā vēstīja par gaidāmo pārtikas izejvielu cenu kāpumu) vēl nenozīmē globālu cenu kāpumu pārtikai. «Pašlaik tie bijuši vien dažu dienu cenu kāpumi, taču globāls cenu pieaugums pārtikai pasaulē netiek paredzēts,» norāda I. Gulbe. Ja arī pasaulē pārtika pēkšņi sadārdzinātos (dabas katastrofu, politisku krīžu, naftas cenu kāpuma dēļ), Latvijas cenās tas parādītos aptuveni sešu mēnešu laikā.