Dzīve pārticībā ASV tomēr nav spējusi mazināt ilgas pēc tēvzemes

Iespējams, tieši viņš ir faktors, kāpēc uz dzīvi Atlantā savulaik plūdušas afroamerikāņu straumes, kas tagad veido iedzīvotāju vairākumu, un pilsēta pat tiek dēvēta par melnādaino meku. Tur Diena satikās ar Jalnu Salnītis - slavenā grāmatizdevēja, apgāda Grāmatu draugs un trimdas latviešu avīzes Laiks dibinātāja Helmara Rudzīša meitu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Lai gan viņi ar vīru Andri visu mūžu dzīvo Amerikā, abiem ir dubultpilsonība, un Jalna saka, ka sevi apzinoties vairāk kā latvieti. Viņas ģimene bijusi aktīva Amerikas latviešu kopības pasākumu rīkotāja - sākotnēji Konektikutā, savukārt pēc pārcelšanās uz dienvidiem - nu jau pārdesmit gadu arī Džordžijā. Nolūks vienkāršs - lai, kopā sanākot trimdiniekiem un viņu atvasēm, kuplā pulkā svinētu gadskārtas un latviešu valodā pārrunātu notikumus aizokeāna dzintarzemē."Vecākā paaudze kopā turējās ļoti cieši, daudz darījām, lai tikšanās regulāri notiktu. Taču vienā brīdī tās organizēt mums kļuva par grūtu un piedāvājām jaunākajiem to pārņemt, solot visādi palīdzēt. Taču viņi atrunājās ar aizņemtību, sociālo tīklu plašajām saziņas iespējām, tāpēc pēdējais kopīgais 18.novembris bija pirms diviem gadiem. Toreiz sapulcējās ap pussimt cilvēku," tekošā latviešu valodā stāsta Jalna un izsaka pieļāvumu, ka tie, kuri no Latvijas uz dzīvi ASV pārcēlušies nesen, savā starpā sazinoties, taču kontaktus ar saviem priekšgājējiem nemeklējot: "Viņiem ir atšķirīgas intereses un citi iemesli, kāpēc atbraukuši uz Ameriku, un tas viņus vieno." Citos štatos gan latvieši kopā vēl sanākot, ziņo Amerikas Latviešu apvienība. Lielākās kopienas esot galvaspilsētā Vašingtonā, Kalifornijas un Ņujorkas štatā, kā arī citās lielākajās ASV pilsētās. Tur darbojas latviešu centri, kuros notiek kultūras un sabiedriski pasākumi, tiek svinētas gadskārtas.Uz jautājumu, vai latvieši, kurus dzīve savulaik atvedusi uz štatiem, ar to ir apmierināti, Jalna atbild neminstinoties: "Protams! Pirmie gadi parasti ir grūti, pagājušā gadsimta vidū, kad uz Ameriku pārcēlās mani vecāki, iebraucējiem nācās strādāt smagus zemes darbus, piemēram, Džordžijā dzīvojošie plūca kokvilnu. Taču pēc laika viņi visi tika pie labklājības, nodrošināja saviem bērniem labu izglītību." Jalna izskatās jaunāka par saviem gadiem un atzīst, ka lauzīt galvu par iztikšanu dzīvē neesot nācies - vīrs bijis pelnītājs, savukārt viņa gādājusi par mājas soli un audzinājusi bērnus - visi trīs kuplinājuši Amerikas latviešu kopienu, taču viņu saikne ar Latviju esot vājinājusies. Kā skaidro Jalna - valodu nu jau pieaugušie bērni saprotot - tā apgūta trimdas latviešu bērnu vasaras nometnēs un arī mājās -, taču ar runāšanu nesokoties raiti un arī aizbraukt uz Latviju aizņemtības dēļ neizdodoties.