Atbildot uz jautājumu, vai Latvija būtu gatava likt veto budžeta projektam, apturot tā pieņemšanu, ministrs atbildēja, ka viņš būtu ļoti strikts ne tikai lauksaimniecības, bet kopējās Latvijas prasībās, lai beigās nebūtu jānonāk pie veto izmantošanas, jo tā neesot laba prakse.
Viņš piebilda, ka jautājums par veto likšanu nav adresējams viņam, jo galīgais lēmums tiks pieņemts nevis ES zemkopības ministru, bet augstākā - valstu un valdību vadītāju - līmenī.
Atrodoties Polijas prezidentūras ES prezentācijas pasākumā, ministrs norādīja, ka Latvijas un Polijas viedokļi ES kopējās lauksaimniecības politikas jomā līdz šim ir sakrituši par 90%. Polijai kā prezidējošai valstij būs lielāka ietekme, rosinot konkrētu jautājumu risināšanu ES Lauksaimniecības ministru padomē un citās institūcijās.
Dūklavam ir iecerēta tikšanās ar Polijas lauksaimniecības ministru, kurā plānots apspriest praktiskas lietas saistībā ar lauksaimniekus skarošās politikas tālāko attīstību. Tikšanās laikā tiks mēģināts saprast, kāda pozīcija ir jāieņem abām valstīm, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.
Kā ziņots, Dūklavs intervijā Latvijas Radio ir norādījis, ka Zemkopības ministrija darīs visu, lai tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būtu vismaz 200 eiro (140 lati) par hektāru.
Ministrs skaidroja, ka Latvija panākumus savās prasībās kopējās lauksaimniecības politikas jomā varēs gūt ilgtermiņā, bet virzība uz tiem radīsies arī Polijas pusgadu ilgās prezidentūras laikā. "Cik viņa [virzība] būs strauja? Es pirmo reizi ar tādiem jautājumiem nodarbojos, un nevaru precīzi pateikt, vai viņa būs ātra vai citāda. Vismaz tie cilvēki, kas ir iepriekšējos [ES] budžetus piedzīvojuši, saka, ka tā virzība ir ļoti lēna," norādīja Dūklavs, piebilstot, ka Latvijas neatlaidība un stingra nostāja nemainīsies, kamēr viņš ieņems zemkopības ministra amatu.
Saeimas ceturtdien pieņemtais paziņojums, kurā pausta neapmierinātība ar Eiropas Komisijas (EK) kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas piedāvājumu 2014.-2020.gada ES budžetam, pēc ministra domām, liecina, ka visa Latvija vienoti aizstāv ieņemto pozīciju. Viņš uzsvēra, ka procesa virzība ir atkarīga arī no diplomātiem, Eiropas Parlamenta deputātiem, premjera, Valsts prezidenta un citiem iesaistītajiem spēlētājiem.
Kā ziņots, EK piedāvātais tiešo maksājumu izlīdzināšanas un pārdales priekšlikums Latvijai nav pieņemams. EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kuras tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa (269 eiro jeb 189 latiem par hektāru), uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa.
Lai gan EK savā priekšlikumā precīzi nenosauc konkrētu finansējuma apjomu, ko ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu par vienu hektāru, pēc Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem, kuri veikti pēc EK piedāvātās metodikas, Latvijas lauksaimnieki papildus jau esošajiem tiešajiem maksājumiem 95 eiro jeb 67 latu apjomā saņemtu klāt tikai aptuveni 50 eiro jeb 35 latus un Latvijas zemniekiem būtu zemākie maksājumi starp ES valstīm.