Pēc dienesta pārstāves Viktorijas Gribustes teiktā, pērn kopumā ugunsgrēkos bojā gājuši 90 cilvēki, bet šogad dzīvību zaudējuši 17, tajā skaitā trīs bērni. Tajā pašā laikā ugunsdzēsēju pieredze liecina, ka ievērojamu ugunsgrēkos bojā gājušo skaita samazinājumu var panākt, dzīvojamo sektoru aprīkojot ar detektoriem, kas savlaicīgi ar skaņas signālu cilvēkus brīdina par sadūmojumu.
Kā risinājums vairākus gadus tiek gatavoti noteikumi, kas paredz obligātu dūmu detektoru jebkurā mājoklī. Pašreiz process jau ir saskaņošanas fāzē, un drīz tos varētu izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam tie būs jāapstiprina valdībai. Sākotnēji paredzēts, ka dūmu detektori būs obligāti no 2017. gada, taču pēc ekspertu diskusijām tagad starta termiņš noteikts 2020. gads. Tas nozīmē, ka pēc četriem gadiem visiem dzīvojamās telpas ir jānodrošina ar autonomiem ugunsgrēka detektoriem, tajā skaitā padomju gados uzceltajās ēkās un dzīvokļos.
Pēc Gribustes teiktā, dienests gatavs jaunās normas ieviest kaut vai rīt, bet jāsaprot, ka ir iestādes, kurām tas rada izdevumus un tām savlaicīgi ir jāsagatavojas. Lielākie iebildumi pret agrāku termiņu bijuši Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), jo šī norma attieksies ne tikai uz privātpersonām, bet arī uz pašvaldībām, kurām ir daudz dzīvojamās platības, piemēram, sociālās mājas. Rezultātā atrasts kompromiss. Noteikumos paliks 2020. gads, bet pašvaldības apņēmušās plānu sākt īstenot jau 2019. gadā.
LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš Dienai atbild īsi: "Ja cilvēks var samaksāt, tad var uzreiz!" Taču realitātē ne visi to var. Pašvaldības ir apņēmušās plānu īstenot pēc trim gadiem, bet agrāk tas nav iespējams, jo tomēr atstāj ietekmi uz budžetu. Savukārt, ja kādai ir brīvi līdzekļi, to noteikti var darīt agrāk.
Jau kopš 2008. gada detektori ir obligāti jaunbūvējamās daudzstāvu dzīvojamajās mājās. To gan pārbauda tikai tad, kad ēku nodod ekspluatācijā. VUGD šobrīd nemaz nespēj, piemēram, reizi gadā pārbaudīt visu dzīvojamo sektoru, atzīmē Gribuste.
Arī šoreiz detektori būs obligāta prasība, bet to uzstādīšana - pašu iedzīvotāju ziņā. Pēc noteikumu stāšanās spēkā ugunsdzēsēji dzīvokļos masveida reidus nerīkos un iedzīvotājus par brīdināšanas ierīču nepirkšanu nesodīs. Gribuste atzīmē, ka jaunās prasības nav, lai kādu sodītu, bet lai mudinātu domāt par drošību.
Visu žurnālistes Annas Strapcānes rakstu Drošības spilvens visiem lasiet otrdienas, 26.janvāra, laikrakstā Diena!
lija