Viņš minēja, ka šīs nedēļas sākumā Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņošanai iesniegta būvniecības iecere minimālā apmērā, kas paredz līdz 2018.gadam ierīkot papildu tribīnes, kas ļaus Dziesmu un deju svētkus stadionā klātienē vērot vairāk nekā 10 000 skatītāju. Tas būs teju divreiz vairāk nekā līdz šim.
Zem tribīnēm tiks izveidotas labierīcības un ģērbtuves, bet nulles līmenī tribīnēm galos tiks atstāts brīvs laukums, skaidroja Martinsons.
Viņš piebilda, ka pēc Dziesmu un deju svētkiem turpināsies pārējo stadionā iecerēto objektu izbūve, jo galvenais uzdevums ir maksimāli labi sagatavot stadionu 2018.gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, to dalībniekiem un skatītājiem.
Ņemot vērā, ka projekta īstenotāji ir ierobežoti laikā, paralēli notiks gan iecerēto būvdarbu saskaņošana, gan arī konkursa rīkošana par projektēšanu un būvniecību. Kā skaidroja Martinsons, šāda prakse Latvijā jau ir bijusi.
Viņš arī informēja, ka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju tiek risināts jautājums par nacionālā interešu objekta statusa piemērošanu Daugavas stadionam, kā arī tiek risināts jautājums par nekustamā īpašuma ieguldīšanu Daugavas stadiona pamatkapitālā, jo tāds ir nosacījums, ko pieprasa Eiropas Savienība.
Kā ziņots, Daugavas stadiona un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā ir izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets.
Makets ir pirmais no pilnībā atjaunojamā Daugavas stadiona vizuālajiem risinājumiem, ko tuvākajā laikā, pēc metu konkursa, papildinās citi jaunā stadiona izbūvējamie vai atjaunojamie objekti - šim risinājumam sekos vieglatlētikas manēžas, vieglatlētikas treniņu laukuma, daudzfunkcionālas halles, bobsleja treniņu starta estakādes ēkas, jaunās ledus halles, auto stāvvietas, stadiona teritorijas labiekārtošanas un citu elementu vizualizācijas.
Kopējās teritorijas labākais telpiskais risinājums no arhitektoniskā un plānošanas viedokļa tiks izvēlēts metu konkursā.
Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo.
Projektu ieviesīs VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem 40 191 396 eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums 7 092 600 eiro apmērā.