"Mēs visu laiku domājam par nākotnes plāniem un dažādiem uzlabojumiem. Patlaban tur ir parādījušies daudz jauninājumu, kas apmierina arī Valsts kanceleju, kas ir daļa no mūsu komandas," stāstīja K. Pots.
Viņš gan piebilda, ka precīzāka informācija būs tikai jūlija sākumā, kad tiks veikta pirmā pusgada analīze par to, kas paveikts un kas vēl jāpaveic.
Tai pat laikā, portāla Draugiem.lv sabiedrisko attiecību vadītājs Jānis Palkavnieks uzskata, ka šādi rezultāti ceļ neslavu Latvijai.
"Ņemot vērā reklāmas kampaņas lapas palaišanas brīdī – video, vides reklāma, par to runāja visi mediji – un tagad ir tikai 27 000 sekotāju, tas šķiet mulsinoši. Jo vairāk tādēļ, ka aptuveni 90% no tiem ir latvieši. Plānotā ārzemnieku auditorija nav sasniegta un tas liek domāt, ka ar lapu pašos pamatos kaut kas idejiski nav kārtībā," apgalvoja J. Palkavnieks. Viņš par piemēru min kāda Saldus apavu veikaliņa Draugiem.lv lapu, kurai vien jau ir 35 000 sekotāju.
"Vai nu komunikācija ar sekotājiem ir bijusi neveiksmīga, vai pati lapa ir neizdevusies, tomēr tikai 27 000 sekotāju.. Tā nav tāda goda lieta Latvijai," norādīja sabiedro attiecību vadītājs.
IT speciālists Rihards Gailums sgan domā savādāk. "Es biju klāt vēl tad, kad Latvijas Institūts par to domāja. Tobrīd tas šķita nedaudz traki, tomēr ideja ir ļoti laba un tās realizācija, manuprāt, ir ļoti pozitīva. Neesmu pētījis, kādu iespaidu lapas saturs atstāj uz lietotājiem, tomēr es novērtēju to, cik Latvijas valsts un valdība ir tehnoloģiski advancētas," portālam Diena.lv atzina R. Gailums. "Ja mēs gribam Latviju pozicionēt, kā mūdsienīgu un tehnoloģiski attīstītu valsti, šis ir brīnišķīgs veids, kā piesaistīt uzmanību. Šī lapa ir tāda nevarmācīga forma, kādā ziņot par savu eksistenci un valsts integrāfija sociālajos tīklos ir apsveicama," uzskata speciālists un piebilst, ka tas palīdz arī padarīt komunikāciju ar pārējo pasauli mūsdienīgāku.
Sociālo mediju speciālists Artūrs Mednis piekrīt, ka lapas ideja ir izdevusies, tomēr realizācijai vēl ir, kur augt.
"Es gaidu, ka nāks kaut kas interesantāks nākotnē. Respektīvi, no realizācijas viedokļa varētu cerēt uz kaut ko labāku, tomēr ideja man patīk,” Dienai.lv pavēstīja speciālists. Viņš gan uzskata, ka ir ļoti acīmredzams, ka gada nosprausto mērķi sasniegt neizdosies.
"Ja mēs gribam piesaistīt ārzemniekus, ir nepareizi to visu reklamēt Latvijā – protams, tur noteikti ir pamatojums, ka latviešiem taču ir ārzemju draugi, ka viņi pados to visu tālāk, bet realitātē tas notiek drusku savādāk,” uzskata A. Mednis.
Tam piekrīt arī J. Palkavnieks: "Ir jāatrod veids, kā uzrunāt ārzemniekus. Iespējams, arī informācija, ko pasniedzam, ir jāpārdomā – vai tiešām tas ir tas, ko vēlamies ārzemniekiem stāstīt. Piemēram, mums pašiem šķiet, ka nenormāli forši ir zirņi ar speķi, bet neviens ārzemnieks nevar kaut ko tādu ieēst. Jādomā, kā runāt par lietām, kas interesē viņus, nevis mūs."
R. Gailums savukārt norādīja, ka paši Facebook pārstāvji šo lapu ir pamanījuši un ir atzinuši to par veiksmīgāko valsts zīmolvedības piemēru.
"Patreizējie rezultāti, manuprāt, ir ļoti labi, paturot prātā to, ka lapai netiek piešķirts valsts finansējums un viss notiek par saviem līdzekļiem. Priekš pirmās lapas, šis sekotāju skaits ir labs rezultāts. Informācija, raksti un video tiek pasniegti interesantā formā. Atlikušā pusgada laikā var parādīties arī notikumi, kuri, ja tiek pasniegti pareizi, var ieinteresēt cilvēkus un galu galā to 100 000 sekotāju mērķi varētu arī sasniegt," skaidroja R. Gailums.
J.Palkavnieks gan uzskata, ka Latvijai, pirms sociālajos medijos komunicēt ar ārzemniekiem, vispirms ir jāiemācās komunicēt ar savējiem. "Mēs, protams, varam pateikt, ka esam zaļākā vai foršākā valsts, bet, ja mūsu pašu cilvēki tā neuzskatīs un sociālajos tīklos paudīs pretēju viedokli, tad šādas kampaņas ir izgāšanās. Tāpat, kā lielveikals var izreklamēt, ka viņiem ir vislaipnākās kasieries, tomēr realitātē pie kases sēž īgna un ar dzīvi neapmierināta meitene. Latviešiem ir jābūt kā bastionam, kurš aizstāv to viedokli ārpus Latvijas," savu nostāju pauž J. Palkavnieks.