DP atzīst, ka Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstošo organizāciju un personu darbības Latvijā pēdējo gadu laikā ir kļuvušas intensīvākas un mērķtiecīgākas. Ņemot vērā, ka šo aktivitāšu mērķis ir šķelt Latvijas sabiedrību un veicināt Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju atsvešināšanos no Latvijas, tās rada riskus nacionālās drošības interesēm.
"Jāatzīmē, ka dažādu reģistrētu un nereģistrētu organizāciju pēdējā laika centieni izmantot Latvijas mazākumtautību pārstāvjus kā instrumentu savu politisko ambīciju un Krievijas Federācijas ģeopolitisko interešu īstenošanai Latvijā ir bijuši neveiksmīgi, jo līdz šim provokatīvajām aktivitātēm nav bijis atbalsta Latvijas sabiedrībā," uzsvēra DP.
Konkrētas organizāciju aktivitātes DP gan atturas minēt, tomēr nesen DP atzina, ka, piemēram, nereģistrētās organizācijas "Nepilsoņu kongress" Rīgā ieplānotā koncerta "Mēs gribam pārmaiņas" mērķis bija veicināt etnisko spriedzi. DP vērtējumā šī pasākuma mērķis bija provokatīvā un izaicinošā veidā šķelt sabiedrību, veicināt ideoloģisko un etnisko spriedzi, kas, ņemot vērā šī pasākuma norises vietu un laiku, varēja izraisīt konfrontācijas riskus starp dažādu tautību un uzskatu pārstāvjiem.
Arī pērn martā DP atzina, ka Nepilsoņu kongresa kustības aktivitātes, jāuztver kā Krievijas realizētās tautiešu politikas izpausme.
Drošības policijas 2012.gada gada publiskajā pārskatā teikts, ka Krievijas īstenotās tautiešu politikas izpausmes Latvijā vērojamas kopš šīs tūkstošgades sākuma, kad šī politika kļuva par Krievijas ārpolitikas sastāvdaļu un tai tika atvēlēti būtiski finanšu līdzekļi. Tautieši ārvalstīs ir svarīgs resurss, kas tiek iesaistīts Krievijas ārpolitisko mērķu sasniegšanai.
2012.gadā turpinājās Krievijas centieni uzturēt saikni ar tautiešiem Latvijā un vadīt to darbību noteiktā virzienā. Tautiešu tiesību aizsardzība un krievu valodas statusa nostiprināšana pārskata periodā bija jautājumi, kas īpaši tika izmantoti sadarbības nodrošināšanai ar tautiešiem un viņu darbības aktivizēšanai, norāda DP.
Referendums par krievu kā otru valsts valodu, parakstu vākšana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem un nepilsoņu parlamenta izveides iniciatīva, Latgales autonomijas idejas aktualizēšana, kā arī centieni graut Latvijas starptautisko tēlu, apsūdzot to nacisma atdzimšanā, DP skatījumā ir būtiskākie piemēri, kas parāda Krievijas tautiešu politikas radītās sekas un negatīvo ietekmi uz nacionālo drošību.
DP secina, ka kustības Nepilsoņu kongress veidošana un attīstīšana ir līdzīga ar biedrības Dzimtā valoda, kas organizēja krievu valodas referendumu, izveidi. Abos gadījumos darbības pamatā esot mēģinājumi izmantot noteiktā sabiedrības daļā pretrunīgi vērtētus un jūtīgus jautājumus, kas ietekmē iekšpolitisko stabilitāti un sabiedrības vienotību. Tāpat kustībā Nepilsoņu kongress ir iesaistījušās personas, kas bija saistītas ar krievu valodas referendumu un parakstu vākšanu par grozījumiem Pilsonības likumā. Tas nozīmējot, ka vienkopus tiek mobilizēti aktīvisti, kuri ir pierādījuši sevi, organizējot konkrētas kampaņas, kas veicināja etnisko un ideoloģisko spriedzi sabiedrībā.
Drošībnieki savā pārskatā arī minējuši, ka stabils un nepārtraukts finansējums Krievijas tautiešu organizācijām un aktīvistiem sekmē to interesi līdzdarboties politikas realizēšanā un ir būtisks priekšnoteikums noteiktu sabiedrisko aktivitāšu veikšanai. 2012.gadā tika konstatēti Krievijas centieni pilnveidot politikas finansēšanas kārtību, pastiprinot tās uzraudzību, lai panāktu efektīvāku līdzekļu izlietojumu, kā arī palielinot finansēšanas avotu skaitu.