"Koalīcijā ir vienprātība, ka nepieciešama valsts programma, kas skaidro konstitucionālos pamatus. Nedrīkst būt aģitācija "par" vai "pret"," pauda Dombrovskis. Premjers norādīja, ka koalīcija vienojusies turpināt darbu pie tā, kāda šī valsts skaidrojošā programma varētu izskatīties un kādi soļi būtu sperami.
Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers atzīmēja, ka šobrīd nekādi likumi nereglamentē pirmsreferenduma aģitāciju un šī esot "vājā vieta", kas būtu jānovērš. Zatlers atzina, ka īpašai aģitācijas kampaņai nebūtu vēlamais efekts un ar savām iniciatīvām būtu jānāk partijām pašām. Politiķis arī uzsvēra, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu viss ļoti plaši jāskaidro un jāaicina cilvēki piedalīties referendumā.
Vēlāk izplatītā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem ZRP uzsver, ka īpaša valsts finansēta kampaņa pirms referenduma nav atbalstāma.
"Saistībā ar referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu ZRP neatbalsta jebkādu valsts finansētu pirmsreferenduma kampaņu, kas varētu tikt interpretēta kā rezultātu ietekmējoša. ZRP uzskata, ka jebkāda aģitācija referenduma jautājumā partijām jāveic par saviem līdzekļiem," aģentūru LETA informēja ZRP pārstāve Daiga Holma.
ZRP uzskata, ka CVK jānodrošina politiski neitrāls referendumā formulētā jautājuma skaidrojums un pilsoņiem jābūt pilnīgai izpratnei par referenduma jautājuma būtību.
Referendumā ir jāpanāk maksimāls atbalsts latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, nepieļaujot vienas sabiedrības daļas pretnostatīšanu citai. Tāpēc ZRP aicina Latvijas pilsoņus piedalīties referendumā un noraidīt piedāvātos Satversmes grozījumus. Tajā pašā laikā ZRP uzskata, ka valstij jāsekmē savstarpējā sapratne un jāatzīst nepieciešamība pēc lielāka valsts ieguldījuma sabiedrības saliedēšanā turpmāk.
ZRP valde un frakcija ir uzrunājusi CVK priekšsēdētāju Arni Cimdaru, lai iegūtu papildu informāciju par referenduma sagatavošanas gaitu, tostarp par referendumā uzdotā jautājuma skaidrošanu.
Savukārt deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) uzskata, ka šis esot uzbrukums Latvijas valsts pamatiem, tāpēc partija saskata sev uzdevumu tos aizstāvēt. Pēc viņa teiktā, par tālāko rīcību spriedīšot partijas valdē un diskutēs ar koalīcijas partneriem.
Kā ziņots, vairāki Vienotības līderi iepriekš pieļāvuši iespēju, ka varētu tērēt valsts budžeta naudu, lai aicinātu cilvēkus piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Savukārt viens no biedrības Dzimtā valoda līderiem Vladimirs Lindermans solījis vākt parakstus Saeimas atlaišanai, ja aģitācijai pret referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu tiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi.
LETA jau ziņoja, ka no 1. līdz 31.novembrim Latvijā notika parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, nosakot krievu valodai valsts valodas statusu.
Parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu piedalījās vairāk nekā 180 000 vēlētāju. Lai rīkotu referendumu, bija nepieciešams savākt 154 379 parakstus.
Tautas nobalsošana notiks 18.februārī. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.