Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +23 °C
Viegls lietus
Trešdiena, 29. maijs
Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

Dombrovskis: Raugoties no ekonomiskā viedokļa, Latvija aizvadītajos gados ir izmantojusi ES iespējas

Raugoties no ekonomiskā viedokļa, Latvija aizvadīto gadu laikā ir izmantojusi Eiropas Savienības (ES) sniegtās iespējas, neskatoties uz krīzēm, esam ievērojami tuvinājušies vidējam standartam ES, uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), piedaloties starptautiskās konferences "ES sarunas 2024: ES kā drošas mājas mūsdienu ģeopolitiskajā ainavā" diskusijā.

Viņš atzīmēja, ka, iestājoties ES, Latvijas iekšzemes kopprodukts bija 43% no ES vidējā standarta, patlaban tas sasniedz 74% no ES vidējā rādītāja. EK priekšsēdētājas izpildvietnieka ieskatā tas norāda, ka ir notikusi ievērojama tuvināšanās. Dombrovskis skaidroja, ka ES finanšu līdzekļi vēl aizvien ir lielākais publisko investīciju avots Latvijā. Viņaprāt, to nedrīkst novērtēt par zemu gan valsts ekonomiskajai attīstībai, gan arī tāpēc, ka šis finansējums ļauj uzlabot Latvijas infrastruktūru.

"Runājot politiskā perspektīvā un atskatoties pagātnē, ir skaidrs, ka, tiklīdz Latvija atguva neatkarību, stratēģiski mēs izdarījām pareizo lēmumu, strādājot pie tā, lai kļūtu par ES un NATO dalībvalsti. Ja pievēršamies pašreizējajai ģeopolitiskajai situācijai, noteikti neviens nevēlas atrasties "pelēkajā zonā" starp ES un Krieviju. Mēs noteikti vēlamies būt daļa no Rietumu pasaules," sacīja Dombrovskis.

Runājot par Eiropas ekonomisko attīstību, Dombrovska ieskatā, ES paplašināšanās ir bijusi veiksmīga tieši ekonomiskajā ziņā. Tā padarīja Eiropu lielāku un stiprāku, nostiprināja ES kā ģeopolitisko spēlētāju, spēcinot arī ES vienoto tirgu. Viņš atzīmēja, ka tieši vienotais tirgus ir lielākais ekonomiskais ieguvums, kas ir pieejams ES. Tas ļauj būt ietekmīgākiem starptautiskajā arēnā. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks norādīja, ka, apskatot tās valstis, kas ES pievienojās 2004.gadā, novērojama ekonomiskā tuvināšanās. Viņaprāt, tas ir būtiski ne tikai tām valstīm, kas pievienojas, bet arī visai ES.

Runājot par Krieviju, Dombrovskis uzsvēra, ka tas, ka Latvijai ir liels un agresīvs kaimiņš, noteikti ir ievērojams izaicinājums un problēma. Viņaprāt, ES tam ir jābūt gatavai. Viņš atgādināja, ka daudzu gadu garumā Baltijas valstis un citas Centrāleiropas valstis brīdināja par to, kādi procesi notiek Krievijā un kā tā iejaucas ES procesos.

"Bieži mūs uzskatīja par paranojas un sazvērestības sludinātājiem, bet tagad Krievija ir pierādījusi, ka optimismam nebija pamata un mūsu skatījums bija pilnīgi korekts. Diskurss ir pilnībā mainījies visā ES. Taču vienlaikus jārisina jautājums, ko darīt gan tagad, gan tuvākajos gados. Drošības un aizsardzības jautājumiem būs ievērojamāka vieta darbakārtībā, nekā tas bija iepriekš," sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Turpinot viņš sacīja, ka ES tika izveidota kā projekts miera laikos, lai neļautu karam atkal pārņemt Eiropas kontinentu, bet Eiropas kontinentā jau notiek karadarbība, kas nozīmē, ka ir jāreaģē, jāstiprina aizsardzības kapacitāte un militārā industrija. Viņš apliecināja, ka soļi šajā virzienā tiek sperti, piemēram, pirmo reizi ES vēsturē ar militāru palīdzību tiek nodrošināta valsts, kas cieš no kara. Tā ir Ukraina. Dombrovskis norādīja, ka nesen tika izstrādāta stratēģija par to, kā īstenot un attīstīt ES militāro industriju. Viņš pieminēja, ka ir arī citi jautājumi, pie kuriem noris darbs.

Runājot par ekonomisko atdalīšanos no Krievijas, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka tā nav bijusi vienkārša. Gadu gaitā ES bija izveidojusi sava veida stratēģisku atkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, it īpaši no dabasgāzes. Tas bija jāmaina steidzami no 2022.gada. Dombrovskis uzsvēra, ka Krievija centās izmantot gāzes piegādes Rīgai kā šantāžas instrumentu, bet Latvija izdevās tikt ar to galā, arī izmantojot "RepowerEU" iniciatīvu. Viņš atzina, ka bez šaubām izaicinājumi redzami Centrāleiropā, Austrumeiropā, Baltijas valstīs gan ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, gan arī vēsturisko saišu dēļ, kādas ir šīm valstīm ar Krieviju.

"Mēs to redzam ar ekonomiskajos datos, saistībā ar ekonomisko attīstību, kur aizvadīto gadu laikā ir bijusi izteiktāka "bremzēšanās" un palēnināšanās Centrāleiropā, Austrumeiropā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, jo investori vairās ieguldīt līdzekļus "uz Austrumiem no Berlīnes". Tāpat arī procentu likmes ir kāpušas. Kas ir interesanti?! Baltijas valstīs šie radītāji, iespējams, nav kāpuši tik ļoti arī tāpēc, ka mēs esam eirozonā, savukārt Polijā un Ungārijā tas ir bijis īpaši izteikti," teica Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka investori ņem vērā ģeopolitiskos riskus. Viņaprāt, mums ar to ir jātiek galā. Dombrovskis pauda uzskatu, ka nepieciešama ES solidaritāte gan drošības nolūkos, gan arī ekonomiskajā skatījumā. Izaicinājumi esot saistīti arī ar ekonomisko atdalīšanos no Krievijas. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Baltijas valstu gadījumā šis process bijis pakāpenisks, turklāt tas notiek desmitiem gadu. Viņš norādīja, ka Krievija regulāri centās izmantot savu ekonomisko ietekmi, lai manipulētu ar politiskajiem procesiem Baltijas valstīs, tāpēc pakāpeniski tika meklēti veidi, kā atdalīties no kaimiņvalsts.

"Tas sākās pēc krīzes Krievijā 1997. un 1998.gadā. Tam sekoja ievērojamu pārmaiņu solis 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu un uzsāka agresiju Donbasā. ES ieviesa sankcijas, kas tolaik nebija lielas, bet Krievija uzlika embargo pārtikas jomai, kas savukārt pārtikas ražotājiem Latvijā lika meklēt citus tirgus. Aizvien mēs turpinām spert jaunus soļus. Šis process notiek un ir noticis jau ilgu laiku. Tas nav kaut kas, kas ieviests strauji. Ir skaidrs, ka Krievija nav uzticams partneris, tāpēc mums ir jāmeklē alternatīvas," sacīja Dombrovskis.

Taujāts, vai ES dara pietiekami, lai palīdzētu Ukrainai, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks akcentēja, ka ES rīkojas dažādās jomās, sniedzot atbalstu. Runa ir par finanšu, ekonomisku, politisku, humānu, militāro atbalstu. Tāpat tiek izdarīts spiediens pret agresorvalsti Krieviju, par kuru noteiktas 13 sankciju kārtas. Viņš norādīja, ka, aplūkojot palīdzību, kas sniegta Ukrainai, tostarp uzņemot Ukrainas bēgļus ES, šis atbalsts ir mērāms simtos miljardu eiro.

Runājot par finanšu atbalstu, Dombrovskis uzsvēra, ka ir izveidots Ukrainas instruments, kur līdz 2027.gadam Ukrainai ir paredzēti 50 miljardi eiro. Pagājušajā mēnesī Ukrainas rīcībā nonāca 4,5 miljardi, un tagad pavisam drīz Ukraina saņems 1,5 miljardus eiro. Runājot par īstermiņa ES finanšu atbalstu, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks norādīja, ka tiek sekots līdzi grafikam. Viņš pieminēja arī ASV finanšu atbalstu. Viņaprāt, tas ir vēl viens sarežģīts posms, jo ir bijusi ievērojama kavēšanās, lai Ukraina saņemtu atbalstu no ASV.

"Pagājušajā mēnesī, kad biju Ukrainā, man bija skaidrs, ka trūkst munīcijas, trūkst dažādu ieroču sistēmu. Tas ir viens no galvenajiem problēmjautājumiem, kas jārisina steidzīgi. Jautājāt, vai mēs darām pietiekami. Es domāju, ka šī ir joma, kur mums būtu jādara vairāk. Varam jau runāt par ilgtermiņa rekonstrukciju, atjaunošanu un ES perspektīvām saistībā ar Ukrainas dalību blokā, bet vispirms ir jāsniedz Ukrainai nepieciešamais atbalsts, lai tās spētu sevi aizsargāt no Krievijas un arī uzvarēt karu," sacīja Dombrovskis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vēlamies lielāku skaidrību visā šajā procesā

Par to, kādi zemūdens akmeņi varētu apgrūtināt valdības koalīcijas vienošanos par Satversmes tiesas tiesneša kandidātu, Progresīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andri Šuvajevu iztaujā...

Nākamnedēļ gaidāms vēsāks laiks

Jūnija sākumā gaisa temperatūra Latvijā nedaudz pazemināsies, nākamās nedēļas vidū iespējams krasāks temperatūras kritums, liecina jaunākās laika prognozes.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas