Vakar darbu sāka Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola, kas tika izveidota, apvienojot Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolu un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu. Tādējādi tā kļūst par lielāko mākslu skolu Austrumlatvijā: no 1. septembra tur kopumā mācīsies ap 600 audzēkņu un strādās 112 pedagogi, skolas kolektīvu vadīs līdzšinējais mūzikas skolas direktors Raimonds Arbidāns.
Šobrīd tā jau ir trešā kultūrizglītības iestāde, kurai piešķirts mākslu izglītības kompetences centra statuss. Viens no tā ieguvumiem – tas ļaus piesaistīt un efektīvāk apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Līdzīgas izmaiņas Kultūras ministrijas dibināto skolu tīklā tuvākajā laikā nav paredzētas.
Tagad jau trīs
Pirmās reorganizāciju 2016. gadā piedzīvoja Jaņa Rozentāla mākslas vidusskola, Emīla Dārziņa mūzikas skola, Rīgas Doma kora skola un Rīgas Horeogrāfijas skola – tās pārtapa par Nacionālās mākslu vidusskolas struktūrvienībām, un, konsolidējot Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu, tika izveidota Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola. 2017. gadā abām jaunizveidotajām izglītības iestādēm tika piešķirts mākslu izglītības kompetences centra statuss (viens no kritērijiem ir audzēkņu skaits – vismaz 500, vidusskolas posmā ne mazāk kā 190), skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza. Tas uzliek arī pienākumus, proti, pārraudzīt profesionālās kultūrizglītības kvalitāti un īstenošanu visā reģionā, būt par metodisko centru, kas atbalsta arī mazās pašvaldību mūzikas un mākslas skolas. Taču ir arī bonusi, galvenie – 10% algu fonda pieaugums, mācību aprīkojuma un telpu uzlabošana. Nenoliedzami ieguvums ir pašiem audzēkņiem, jo šāds modelis paver iespējas jaunu starpnozares izglītības programmu izveidošanā, radošā sadarbībā un kopīgā meistarklašu rīkošanā. Kā rāda statistika, skolēnu skaits gan mūzikas, gan mākslas programmās ir stabils, un tas nozīmē, ka bērni un viņu vecāki ir novērtējuši tās izglītības iespējas, ko piedāvā šīs skolas.
Jāremontē un jāatjauno
Latgales mūzikas un vidusskolas izveide Kultūras ministrijas plānos bija ierakstīta pirms vairākiem gadiem, un zināms pamudinājums to īstenot bija vispārējās izglītības skolu tīkla sakārtošana. "Izvēloties direktoru konkursā, uz kuru pieteicās četri pretendenti, būtisks aspekts bija – viņa skatījums uz skolu kā vienotu iestādi," norāda A. Groza. Arī šai skolai, līdzīgi kā abām kolēģēm Rīgā un Liepājā, svarīgs aspekts ir infrastruktūras uzlabošana, un, lai gan ES fondu apguvē tam kultūras jomā nav atvēlēts biezs rieciens, tam tiks meklēts finansējums. R. Arbidāns, kurš savulaik pats ieguvis vidējo izglītību Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, apliecina, ka šis punkts ir viņa darba plānos. Abas mācību iestādes, kas atrodas viena no otras desmit minūšu gājiena attālumā, paliks līdzšinējās telpās, attiecīgi Atbrīvošanas alejā 56 un Baznīcas ielā 34 a. Ja mūzikas skolas ēka jau 2013. gadā tika nosiltināta un ārējais veidols ir uzspodrināts, tad iekšējā apdare prasīties prasās pēc atsvaidzināšanas un arī inženiertīkli būtu jāsaved kārtībā. Savukārt mākslas skola vēl gaida savu kārtu – sākot jau ar energoefektivitātes projektu. Tomēr pašā prioritāšu saraksta augšgalā ir dienesta viesnīca. Sliktā ēkas tehniskā stāvokļa dēļ vairs netiks izmantota līdzšinējā mākslas skolas dienesta viesnīca Raiņa ielā 9 B, un patlaban notiek sarunas ar KM un skolas vadību par tās renovāciju. Lai arī turpmāk nodrošinātu dzīvesvietu audzēkņiem, kuru mājvieta neatrodas Rēzeknē vai tuvējā ap kārtnē, ir noslēgts līgums ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju par telpu nomu tās kompleksā.
Lielāka interese
Attiecībā uz mācību procesu – lielas izmaiņas nenotiks. Profesionālās ievirzes priekšmeti tiks pasniegti tāpat kā līdz šim, taču vispārējie lielā mērā tiks organizēti viena vecuma klašu audzēkņiem kopīgi. Šobrīd štatā ir 112 skolotāji: 69 – mūzikas skolā, 43 – mākslas skolā. Tiesa, vēl ir divas vakances. R. Arbidāns atzīst, ka, tāpat kā visā valstī, Rēzeknē arvien jūtamāka kļūst pedagogu ataudzes nobremzēšanās, sāk trūkt mūzikas priekšmetu pasniedzēju. Apvienošana ļaus efektīvāk izmantot resursus, tostarp pedagoģiskos. Svarīgi ir kultūrizglītību padarīt pievilcīgāku, dot tai otru elpu, jo kovidlaiks ar attālinātajām mācībām un pasākumu trūkumu atstāja negatīvu iespaidu uz šo jomu, arī uz uzņemšanas rādītājiem – pērn mūzikas skolas pirmajā kursā sāka mācības tikai 12 jaunieši. Lai uzspodrinātu skolas tēlu un piesaistītu audzēkņus, rīkoti dažādi pasākumi un konkursi, arī soctīkli tika izmantoti, lai reklamētu skolu. Tas deva rezultātu – šogad uz mūzikas iestājeksāmeniem pieteicās 22, uzņemti tika 20, un tas liek cerēt, ka melnais posms ir beidzies. Arī mākslas skolas profesionālās ievirzes programmās vidusskolā ir vērojams mācīties gribētāju kāpums. Sasummējot mūzikas un mākslas skolās vidusskolas posmā mācīsies ap 200 audzēkņu, bet kopā ar pamatskolas posmu tie būs ap 600.
Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.