Diplomātisko dāvanu novērtēšanā varētu tikt ieviestas izmaiņas

Sabiedrībā diskusijas raisījušās par, iespējams, neadekvāti zemu novērtētām diplomātiskajām dāvanām, ko, atstājot amatu, izpirkusi bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība). Straujumas izpirkto dāvanu vērtība bijusi no dažiem desmitiem līdz 120 eiro.Viena no piesaistītajām ekspertēm, kas novērtēja dāvanas, bija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, kura sarunā ar aģentūru LETA atklāja, ka dāvanas novērtē jau aptuveni desmit gadus un parasti tas notiek "uz vietas" - dodoties vai nu uz Ministru kabinetu, vai Saeimu, kur šīs dāvanas atrodas. Ierodoties pie dāvanām, eksperti tiek iepazīstināti ar to klāstu, pēc tam sākas to novērtēšana, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, nevis meklējot publiski pieejamu informāciju par analogu lietu cenu."Nenoliegšu, ka iedarbojas subjektīvais vērtētāja faktors. Taču vērtības jēdziens ir relatīvs," atzina Lāce. Parasti lietai vērtība veidojas, pārdevējam un pircējam savstarpēji vienojoties, taču diplomātisko dāvanu gadījumos šādas vienošanās nav. "Būtu ideāli, ja katrs priekšmets nāktu ar apliecinājumu, cik tas ir maksājis," pauda muzeja direktore.Dāvanu novērtēšana tiek veikta aptuveni reizi gadā un par darba veikšanu tiek slēgti uzņēmuma līgumi ar piesaistītajiem ekspertiem. Parasti vērtēšanai tiek piesaistīti viens līdz divi eksperti, uzrunājot kvalificētākos un pieredzes bagātākos ekspertus savā jomā - visbiežāk tie ir Latvijas mākslas muzeju un muzeju krājumu vadošie cilvēki, kuri ikdienā nodarbojas ar visdažādāko mākslas darbu vērtēšanu.Novērtēt Straujumai pasniegtās diplomātiskās dāvanas tika pieaicināta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Lāce un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša. Uzņēmuma līgums paredz katrai ekspertei izmaksāt 70 eiro pirms nodokļu nomaksas par darbu, kas ir novērtējums par ieguldīto laiku un atsaucību.