Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere aģentūrai LETA pastāstīja, ka no traģēdijā cietušajiem glābējiem pagaidām viens vēl ārstējas slimnīcā, četri ir rehabilitācijas centrā Vaivaros un divi iziet rehabilitācijas kursu Jaundubultos.
Šobrīd viņi ir darba nespējīgi un visiem ir slimības lapas. Tieši tāpat kā jebkuram iedzīvotājam, invaliditāti nosaka mediķu komisijas, bet ne ārstēšanas laikā.
Pēc traģēdijas ugunsdzēsējiem tika sniegts arī psiholoģiskais atbalsts. Psihologi ieradās ugunsdzēsēju daļās, kur viņiem pārsvarā notika kopīgas nodarbības.
"Neviens ar varu netika vilkts - bija tādi, kas atteicās, bet bija arī tādi cilvēki, kuri vēlējās ar psihologiem aprunāties individuāli. Šāda iespēja tika dota, un vairums no ugunsdzēsējiem saprata, ka pārrunas ar psihologu pēc tādām situācijām ir pilnīgi normāla un pašsaprotama parādība, kas nebūt neliecina par to, ka kāds ir mazāk vīrišķīgs vai neizturīgs," uzsvēra Vetere.
Trīs ugunsdzēsēji turpina morāli atgūties Jaunķemeru rehabilitācijas centrā. "Viņi strādāja pirmajā diennaktī, un drīzāk jau kolēģi pierunāja, redzot, ka vajadzīga tīri morāla atpūta," norādīja Vetere un pieļāva, ka uz šo kursu, iespējams, pieteiksies vēl citi glābēji.
VUGD veikt procedūras bez maksas pieteikušies masieri un muguras kaišu dakteri. Ugunsdzēsēji šos piedāvājumus arī labprāt izmanto, jo smagajā darbā reti kuram vēl nav kāda ar muguru saistīta problēma, norādīja VUGD pārstāve.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Starp bojāgājušajiem bija arī trīs ugunsdzēsēji, kuri piedalījās glābšanas darbos. Starp cietušajiem 13 bija ugunsdzēsēji.
Pirms traģēdijas veikalā iedarbojās trauksmes signāls, taču daudzi cilvēki to ignorēja.
Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.