Neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa aģentūrai BNS sacīja, ka Latvijai nav neviena jaunradīta simbola, kas saturētu kopā tās iedzīvotājus kā nāciju. "Tādi simboli kā Brīvības piemineklis, sarkanbaltsarkanais karogs – mēs redzam, ka daudziem krievu valodā runājošajiem tos ir grūti pieņemt kā tuvus. Gaismas pils varētu kalpot par simbolu savai valstij arī krievvalodīgajiem," viņa teica.
Savukārt Saskaņas centra pārstāvis Ņikita Ņikiforovs pēc topošās LNB ēkas apmeklējuma atzina – tas, vai jaunā bibliotēka kalpos kā sabiedrību vienojošs simbols, būs atkarīgs no tās satura un pasniegšanas veida. Viņš piebilda, ka jau bibliotēkas būvniecība kļuvusi par zināmu simbolu, tiesa gan, ne labā nozīmē, jo sabiedrībā pret to valda pretrunīga attieksme.
Ņikiforovs pauda cerību, ka pēc 5–10 gadiem cilvēku attieksme mainīsies un Gaismas pili uztvers tikai kā bibliotēku, aizmirstot ar tās būvniecību saistītās peripetijas. Tomēr, vai tā kļūs par tautas simbolu, ir grūti spriest, norādīja deputāts.
Viņš uzsvēra, ka būvlaukuma apmeklējums atstājis divējādas izjūtas – no vienas puses, ir skaidrs, ka LNB ir vajadzīga jauna ēka, jo pašreizējās telpas ir sliktā stāvoklī un ierobežo iespēju visiem interesentiem iegūt nepieciešamos materiālus. No otras puses, viņu neesot pametusi izjūta, ka grandiozais projekts Latvijai ir krietni par dārgu un to būtu varēts uzbūvēt daudz lētāk.
Savukārt Siliņa pauda viedokli, ka varas pārstāvjiem būtu jābeidz kritizēt topošo bibliotēku un jādara viss, lai veicinātu pozitīvu nostāju pret to, lai Gaismas pils kalpotu kā nāciju vienojošs simbols.
"Vairs nedrīkstam atļauties kritizēt," viņa teica.
Jau vēstīts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) otrdien apmeklēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas topošās ēkas būvlaukumu, lai iepazītos ar bibliotēkas būvniecības gaitu.