Divi opozīcijas partijas Saskaņa deputāti - Jānis Ādamsons un Ivars Zariņš - bija iesnieguši vairākus priekšlikumus par grozījumiem KNAB likumā, kas paredz izmaiņas KNAB priekšnieka atlasē un premjerministra atbildībā. Saeimas komisija grozījumus KNAB likumā vērtē pirms galīgā lasījuma.
Ādamsons paziņoja, ka valstī beidzot pienācis laiks, lai iestātos amatpersonu personīgā atbildība. Viņš ierosināja, ka biroja priekšnieku Saeimai būtu jāieceļ amatā pēc premjerministra ieteikuma. Pašlaik likums paredz, ka KNAB vadītāju parlaments ieceļ amatā pēc Ministru kabineta ieteikuma. Tāpat opozīcijas partijas deputāts rosināja noteikt, ka uz KNAB priekšnieka amatu Ministru prezidents var izsludināt konkursu. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka konkursu izsludina Ministru kabinets.
Savukārt Zariņš rosināja atteikties no pirmajā lasījumā atbalstītās redakcijas, ka par KNAB priekšnieka amatu pretendentu varēs izvirzīt personu, kura uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Deputāts uzskata, ka ir nepieciešama prasība par konkrēta nostrādātā termiņa vadošā amatā. "Tas nepieciešams, lai reāli varētu vērtēt, vai cilvēks ir vadītājs vai nav," uzsvēra Zariņš, kurš gan konkrētus darba pieredzes termiņus neminēja.
Zariņš arī rosināja atbalstīt grozījumu, kas paredz premjerministram tiesības izraudzīties KNAB priekšnieka amata pretendentu, neievērojot nosacījumu par konkursa izsludināšanu. Ja šādā kārtībā KNAB priekšnieks apstiprināts, bet vēlāk konstatēts, ka viņš, piemēram, pieļāvis likumpārkāpumu, un Saeima viņu atbrīvo no amata, tad parlaments vienlaicīgi lemtu par neuzticības izteikšanu premjeram, paredz Zariņa priekšlikums.
Koalīcijas partijām balsojot pret, Saskaņas deputātu priekšlikumi atbalstu neguva.
Kopumā komisija šodien virzīšanai uz otro lasījumu atbalstīja šo likumprojektu, paredz, ka par KNAB priekšnieka amatu pretendentu varēs izvirzīt personu, kura uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka par KNAB priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kas uzkrājusi vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā.
Saeima galīgā lasījumā par šo grozījumu plāno lemt ceturtdien.
Šāds grozījums nepieciešams, lai konkursā uz KNAB priekšnieka amatu varētu pieteikties plašāks pretendentu loks.
Valsts kanceleja (VK) jau iepriekš norādīja, ka nodrošinot gan valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi, gan biroja priekšnieka amata pretendentu atlases konkursa komisijas darba vadību, konstatēta virkne jautājumu, attiecībā uz kuriem nepieciešams veikt normatīvo aktu grozījumus, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei.
Valsts pārvaldes vadītāju atlases pieredze 2016.gadā, kad izmantota kompetenču vērtēšanas metode, liecina, ka laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgākām kandidāta vadības prasmēm, argumentē VK.
Pēc šo grozījumu pieņemšanas plānots izsludināt atkārtotu konkursu uz KNAB vadītāja amatu. Iepriekšējā konkursā neviens no kandidātiem netika atzīts par amatam atbilstošu.