Gan Latvijas Darba devēju konfederācijas ekonomikas un demogrāfijas eksperts Jānis Hermanis, gan demogrāfs Ilmārs Mežs atzīst, ka pašreizējais dzimstības kritums ir objektīvs, jo jauno vecāku rindās iesoļo pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados dzimusī paaudze, kas bija par 20 000 mazskaitlīgāka nekā astoņdesmitajos gados dzimusī. Jāpiebilst, ka arī 2000. gadā dzimusī paaudze ir daudz mazskaitlīgāka nekā astoņdesmitajos gados dzimušie, turklāt daļa ir aizbraukuši no Latvijas. Tāpēc tas, ko valsts var darīt, ir ar dažādiem politikas instrumentiem mazināt mirušo skaita pārsvaru pār dzimušajiem, taču vismaz tuvākajos desmit gados dzimstības pieaugumu gaidīt īsti nav pamata.
Gan Hermanis, gan Mežs uzskata, ka tuvāko desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits nostabilizēsies un neturpinās kristies, taču tas būs uz migrācijas rēķina.
''Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze liecina, ka, iekšzemes kopproduktam sasniedzot 75–80% no vidējā rādītāja ES, migrācija pieaug. Latvijai pašlaik ir 70%, un šis rādītājs noteikti pieaugs. Igaunijā jau pašlaik migrācijas bilance ir pozitīva, mums ir ļoti tuvu tam,'' skaidro Hermanis un prognozē, ka, līdzīgi kā Igaunijā, arī Latvijā apmēram puse būs reemigranti, bet pārējie būs iebraucēji no trešajām valstīm.
Vaicāti par nepieciešamo valsts rīcību, eksperti kā pirmo min nevis pabalstu palielināšanu, bet tieši pakalpojumu pieejamības veicināšanu – pietiekamu nodrošinājumu ar bērnudārziem, mājokli un veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat jāpilnveido pabalstu sistēma, īpaši veicinot trešā bērna politiku.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 23. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pareizaisjautājums
viss tas pats
ļuļa