Demakovas mežā šogad ligzdo melnie stārķi

Līdz ar to arī H. Demakovas iepriekš paustās bažas, ka ornitologi, "izrādot mūsu stārķi pat kaut kādām aizjūras slavenībām kameru priekšā, ir vienkārši to aizbaidījuši", nav apstiprinājušās.H. Demakova gada sākumā apstrīdēja Vides ministrijas (VM) lēmumu noteikt dabas liegumu vairāk nekā 28 hektāriem zemes Siguldā, kas liedz cirst kokus, kuros ligzdo par pērnā gada Latvijas putnu atzītie īpaši aizsargājamie melnie stārķi. Administratīvā rajona tiesa vēl joprojām nav noteikusi tiesas sēdes datumu.Diena.lv nav zināms, vai H. Demakova līdz ar stārķa ierašanos atsauks savu prasību tiesā un kādas saimnieciskās darbības plāno veikt ar meža īpašumu. Ar bijušo kultūras ministri portālam sazināties neizdevās.U. Saulītis klāstīja, ka putni tikko atlidojuši un kamēr tie vēl nav sākuši ligzdot, nebūtu labi tos traucēt. Tāpēc ekspedīcijā uz ligzdu viņš ar vēl vienu GNP darbinieku devušies no tās puses, kur ligzdu var redzēt pa lielu gabalu. "Melnais stārķis ir ļoti manīgs putns, tāpēc, sajūtot mūsu tuvošanos, tas no ligzdas uzreiz aizlidoja," klāsta U. Saulītis. Pienākot pie ligzdas, ornitologi konstatējuši baltus izkārnījumu pleķus zem ligzdas, tāpēc pārliecinoši varot teikt, ka ligzda ir apdzīvota.Ligzdas vēsture gan esot dramatiska, jo reiz zars, uz kura sākotnēji taisīta ligzda, esot nolūzis. Arī pēcāk jaunā ligzda neesot bijusi veiksmīga, jo jaunie stārķēni vēlušies no tās ārā. Tāpēc vēlāk uzlikta mākslīgā ligzda, kur nu stārķi veiksmīgi ligzdojot jau vairākus gadus. "Viņiem instinkts ir ļoti spēcīgs tur ligzdot, pat pēc visa pārciestā," teic U. Saulītis.Iepriekš H. Demakova medijiem izplatītā vēstulē skaidroja, ka uzņēmusies kārtot lietvedību, lai īstenotu kopīgo īpašnieku ieceri mežu pārdot. Tika veikti novērtējumi, lai noteiktu meža vērtību, tai skaitā tika pasūtīts meža apsaimniekošanas plāns. Sākotnējā ekspertīze liecināja, ka stārķa ligzda ir neapdzīvota, taču GNP administrācija bija pretējās domās. "Atgādinu, ka pirms sāku visas apjomīgās birokrātiskās darbības, biju pārliecināta, ka stārķa tur vairākus gadus nav. Par to pārliecinājos pati dabā, un to apliecināja arī kaimiņi," uzsvēra H. Demakova.Atkārtotā ekspertīzē H. Demakovu pārsteidzis apgalvojums, ka pie ligzdas tika atrasts olas čaumalas fragments, un, atsaucoties uz šo atradumu, eksperti secināja, ka ligzda ir bijusi apdzīvota. "Eksperti paskaidroja, ka visām ilggadīgām stārķa ligzdām ir raksturīgi atsevišķi "tukšie gadi", ilgākie zināmie šādi pārtraukumi Latvijā sasniedz pat astoņus gadus. Tātad eksperti pieļauj - stārķis var atgriezties ligzdā pat pēc astoņiem gadiem!" Tāpēc H. Demakova apsvēra iespēju astoņus gadus pēc kārtas pieprasīt ekspertīzi, lai gūtu apstiprinājumu tam, ligzdo vai neligzdo aizsargājamais putns uz viņas īpašuma robežas.Paziņojumā medijiem H. Demakova arī apvaino ornitologus, pieļaujot, ka viņi ir aizbaidījuši stārķi. "Ligzda atrodas neticami zemu Latvijas apstākļiem. Kas vainīgs, tas bailīgs, jo liegumu rosināt varēja jau sen, taču tas notika tikai tad, kad īpašumu mantoja redzama politiska persona. Kad stārķis tur atradās, cienījamie eksperti liegumu veidot neierosināja, taču stārķi, kas ir bailīgs putns, aizbaidīja gan! Tikai tad, kad uz dokumentiem pirms pusotra gada parādījās mans vārds, sākās šīs, manuprāt, novēlotās rīcības. Ja liegumu uzsāktu veidot savlaicīgi, stārķa ligzdošanas vietu, iespējams, būtu izdevies saglabāt," šā gada sākumā pauda H. Demakova.Tomēr viņa arī norādīja, ka būtu priecīga, ja ligzda būtu apdzīvota. "Ja stārķis parādīsies, priecāšos, un domāju, ka kādreiz nākotnē skaistā vietā kāds no potenciālajiem mazbērniem varētu uzbūvēt māju mežam pieguļošajā laukā," paziņojumā medijiem rakstīja H. Demakova.