Nocirstās tūjas apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 metrus, kas šīs sugas kokiem ir ļoti iespaidīgs izmērs. Latvijā Rietumu tūja (Thuja occidentalis) tiek uzskatīta par dižkoku, ja tās apkārtmērs pārsniedz 15, metrus.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi visi vietējo un citzemju sugu dižkoki tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamiem dabas pieminekļiem.
Lai nodrošinātu aizsargājamo koku atpazīstamību, DAP sadarbībā ar pašvaldībām izvieto informatīvās zīmes dabā. Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme Ozollapa. Taču, ņemot vērā lielo aizsargājamo koku skaitu un ierobežotos resursus, prioritāri ar robežzīmēm tiek apzīmēti tie aizsargājamie koki, kas atrodas pilsētvidē vai vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, aktīvāka saimnieciskā darbība vai cita veida apdraudējums aizsargājamajam kokam.
"Par dižkoku kļūst katrs koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu. Un neatkarīgi no tā, vai šis koks ir attiecīgi apzīmēts dabā, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība. Dižkoka nociršana vai nozāģēšana ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus). Turklāt par konkrēto darbu veikšanu iepriekš ir jāsaņem rakstiska DAP atļauja. Valles pagasta dižtūjas nozāģēšanai šāda atļauja nav prasīta," skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Sodu, par dižkoka patvaļīgu nociršanu vai nozāģēšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67.panta otro daļu. Tā apmērs var būt no 140-700 eiro fiziskajām personām un 280-1400 eiro juridiskām personām.