Tibetas budistu garīgais līderis uzaicinājumu pieņēmis. Viņš arī uzsvēris Baltijas tautu pieredzi neatkarības atgūšanā, atzīmējot to kā ļoti svarīgu arī Tibetas tautai, cenšoties miermīlīgā ceļā panākt savas tiesības.Skuja pateicas Saeimas un Rīgas domes deputātiem, kā arī uzņēmējiem, kuri atraduši laiku un vēlmi būt kopā ar Latvijas delegāciju Tallinā un satikt dalailamu, vienlaikus paužot nožēlu par valdības pārstāvjiem un politiķiem, kas šo iespēju nav izmantojuši."Diemžēl Latvijas valdības vadītāji un politiķu lielākā daļa ir cāļu dvēseles un bailēs no Ķīnas dusmām gatavi kalpot tai, saucot to par politkorektumu un diplomātiju. Tas ir skumji un lēti," uzsvēra Skuja.Iedvesmojoties no tikšanās ar dalailamu un uzzinot par to, kā Tibeta un tās unikālā kultūra mirst, Skuja jau šogad apņēmies Latvijā atvērt arī dalailamas vēstniecību. Konceptuāla piekrišana tam jau esot saņemta.Jau vēstīts, ka dalailama šonedēļ pēc Igaunijas Budisma institūta un Igaunijas parlamenta grupas Tibetas atbalstam ielūguma ieradās triju dienu vizītē Igaunijā.Trešdien dalailama neoficiāli tikās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un piedalījās Igaunijas parlamenta Tibetas atbalsta grupas vadītāja Andresa Herkela parlamentā rīkotajās pusdienās par godu dalailamam. Tās apmeklēja arī Igaunijas aizsardzības ministrs Marts Lārs, kurš ir premjerministra pienākumu izpildītājs, jo premjers Andruss Ansips ir atvaļinājumā. Tomēr Igaunijas parlamenta spīkere Ene Ergma atsauca iepriekš paredzēto tikšanos ar dalailamu.Pēc tam Igaunijas parlamenta konferenču centrā notika tikšanās ar dalailamu, kurā piedalījās arī parlamentu deputāti no Latvijas un Lietuvas, bet vēl pēc tam viņš teica uzrunu Tallinas Brīvības (Vabaduzes) laukumā.1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu dalailama bija spiests bēgt no Tibetas. Pēc bēgšanas viņš Dharamsalas pilsētā Indijā izveidoja Tibetas valdību trimdā. Dalailama uzsver, ka vēlas panākt Tibetas autonomiju, savukārt Ķīna apgalvo, ka viņš ir separātists, kas cīnās par pilnīgu Tibetas neatkarības atgūšanu, tādēļ nosoda dalailamas vizītes jebkurā pasaules valstī.1989.gadā dalailama saņēma Nobela Miera prēmiju.Ķīna ir okupējusi Tibetu kopš 1951.gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot ķīniešu migrāciju uz Tibetu.
Dalailama pieņēmis uzaicinājumu apmeklēt Latviju
Tibetas budistu garīgais līderis dalailama vizītes laikā Igaunijā uzaicināts apmeklēt arī Latviju, un viņš uzaicinājumu pieņēmis. Jau šogad Latvijā cer atvērt arī dalailamas vēstniecību.Dalailamu apmeklēt Latviju uzaicinājis "Demokrātisko patriotu" pārstāvis Rīgas domes deputāts un biedrības "Latvija Tibetai" valdes loceklis Jānis Mārtiņš Skuja, kurš šonedēļ ticies ar budistu līderi Tallinā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.