Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma
Iespējamās misijas bijušais dalībnieks Edgars Plētiens pirms vairākiem gadiem Olaines 1. vidusskolā mācīja vēsturi, to atļāva arī viņa iegūtā izglītība – vēstures zinātņu maģistrs

Daļa Iespējamās misijas skolotāju pēc likuma nevar turpināt darbu skolā

Laura Riekstiņa-Zauska Rīgas Juglas vidusskolā pirmo gadu 5. un 7. klasei māca bioloģiju, lai gan vēl nesen bija redzama slimnīcas gaiteņos mediķa uzsvārcī. Skolā viņa nonākusi ar Iespējamo misiju (IM), bet nupat auditā secināts, ka viņa tur strādāt nedrīkst – medicīnas izglītība nav atbilstoša, lai mācītu bioloģiju. Līdzīga situācija ir arī citiem IM pedagogiem. Likums ir skaidrs – jāiegūst vajadzīgā izglītība, vai arī klases priekšā stāvēt nedrīkst. Taču rodas jautājums, vai šādu formalitāšu dēļ izglītības sistēma nepazaudē izcilus skolotājus, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā (RD IKSD) Dienai skaidro, ka ik gadu izglītības iestādēs veic auditus, pārbaudot arī personāla vadību. Tāds bijis arī Rīgas Juglas vidusskolā, tajā konstatēts, ka konkrētie IM skolotāji neatbilst prasībām – viņiem nav augstākās izglītības mācību priekšmetam atbilstošā nozarē. Skolas direktore Aija Melle Dienai atzīst, ka par auditā secināto bijusi pārsteigta. Formāli, protams, ir taisnība, jo šiem skolotājiem atbilstošas izglītības nav un viņi patlaban nekur to neiegūst. Tomēr bijis priekšstats, ka attiecībā uz IM ar Izglītības un zinātnes ministriju ir vienošanās, jo programmas ideja tieši ir skolai piesaistīt dažādu nozaru pārstāvjus. Direktore arī neredz, kā papildu studijas varētu savienot ar darbu skolā un IM programmu, kur jau ir intensīvas mācības. Tas būtu iespējams tikai pēc tam.

"Mēs varam pazaudēt ļoti labus speciālistus, ja esam izteikti formālisti," saka Melle. Turklāt jautājums ir arī, vai augstskola šiem cilvēkiem spēs iedot kaut ko jaunu un vērtīgu. Daļa no IM skolotājiem, kuri strādā Juglas vidusskolā, lai gan viņiem neatbilst izglītība, piedalās arī jaunā mācību satura izstrādē. Tas, pēc direktores domām, apliecinot viņu spējas. Iespējams, te risinājums būtu kvalifikācijas eksāmens, ne studijas.

Patlaban no RD IKSD direktore vēl norādes nav saņēmusi, bet skolotājiem lūgusi paskaidrojumus, kur un kad viņi grasās izglītību iegūt.

Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) Dienai uzsver – IM skolotāji nav izņēmums un viņiem jāatbilst visām prasībām. Programmas dalībnieki divu gadu laikā apgūst pedagoģijas izglītības programmu, bet papildus tam iepriekš iegūtai augstākajai izglītībai ir jābūt arī mācību priekšmetam atbilstošā nozarē. Līdz ar to, piemēram, augstākā izglītība medicīnā nav atbilstoša, lai skolā mācītu bioloģiju, dabaszinības vai sociālās zinātnes, uzsver IKVD pārstāve Jana Veinberga. Lai turpinātu strādāt skolā, studijas jāsāk nekavējoties, arī Laurai. Līdz tam pedagogs ir tiesīgs mācīt tikai tos priekšmetus, kuriem atbilst iegūtā izglītība, piemēram, mediķa gadījumā tā būtu veselības mācība. Situācijai dienests sekos līdzi, un Veinberga uzsver, ka konkrētajām personām par šīm prasībām bijis zināms jau iepriekš. Viņa gan pieļauj, ka studējot būs iespējams pielīdzināt iepriekš iegūto izglītību vai profesionālo pieredzi un studijas būs iespējams pabeigt īsākā laikā, bet tās būtībā jāsāk jau šodien.

Pret auditā secināto neprotestē arī IM direktors Kārlis Andersons. Strīdēties viņš nevēlas un piekrīt, ka papildu mācības būtu risinājums. Te gan rodas pretruna, jo arī viņš apstiprina, ka paralēli programmai vēl kaut kur mācīties fiziski nebūtu iespējams – slodze jau ir ļoti liela.

Pēc Dienas jautājuma ar situāciju iepazinās arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) un secināja, ka tā nav sistēmas, bet IM pieļauta kļūda. Pēc ministra rīcībā esošās informācijas, tāds ir šis viens Lauras gadījums, bet audits un programmas direktora sacītais apliecina, ka tā nav. 

Kā iespējamu risinājumu IM nākotnē ministrs, tāpat kā Melle, pieļauj kvalifikācijas eksāmenu, lai pārbaudītu topošā pedagoga izglītību. Par to gan vēl jādiskutē.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 10.marta laikrakstā Diena!

Top komentāri

Dusmojos
D
BET finanšu, aizsardzības un zemkopības ministrijas var vadīt ar LLA mehanizācijas grādu (A.Slakteris), savukārt satiksmes un ekonomikas ministriju var vadīt ar vidusskolas izglītību (A. Šlesers). Formalitātes, protams.
Senais
S
Toties būvniecību kontrolēt drīkst ģeogrāfs, nemaz nerunājot, ka likumu pieņemšanai pietiek ar pavisam švaku izglītību. Kā formālu tā arī faktisku.
Jacques Eliacin François Marie Paga
J
Cik esmu sastapies, tad IM rauj iekšā, lai izveidotu sev nepieciešamo IM dalībnieku skaitu. IM sistēma ļoti atgādina pozitīvisma iestādi un kultivē dalībniekiem pārliecīgu pašpārliecinātību. Bet ja nu sāk ar skolotājiem, tad ar ministreļiem bez specialitātes un augstākās izglītības MK, tāpat kā ar partiju ieliknīšiem valsts uzņēmumu valdēs arī jārīkojas tāpat. Privātais bizness, lai dara kā grib, bet valsts iestādēs ir jābūt priekšzīmīgai likuma ievērošanai.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas