Pašlaik Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie kritērijiem, lai viesnīcas varētu kvalificēties šai atbalsta programmai un noteikumiem, kas tām būs jāievēro. Noteikumus varētu virzīt skatīšanai valdībā 15. decembrī.
30 dalībnieku
Pašlaik zināms vienīgi tas, ka saskaņā ar EM aplēsēm viesnīcās varētu izvietot 1150 personas, kuras tur uzturētos 15 dienas. Valsts ir gatava segt šo personu uzturēšanos viesnīcā, vienai personai atvēlot 43 eiro dienā jeb 645 eiro par visu 15 dienu periodu. Izdevumi – 43 eiro diennaktī – noteikti, ņemot vērā tūrisma mītņu sniegto informāciju par vidējo fiksēto cenu viesnīcās.
Programmas ietvaros uzturēšanās viesnīcā tiktu apmaksāta ar Covid-19 inficētām personām, kuras var ārstēties mājas apstākļos un kurām nav nepieciešama medicīniskā personāla aprūpe, un to kontaktpersonām, kurām jāievēro pašizolācija. Abas grupas tiks nodalītas, lai nesaskartos, jo kontaktpersona var nebūt inficēta.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste ir ļoti pozitīvi noskaņota par šo iniciatīvu un stāsta, ka asociācija to vēlējusies jau pavasara ārkārtas situācijas laikā.
Pašlaik jau 30 asociācijas biedri izteikuši gatavību piedalīties programmā. Lai gan pagaidām pārsvarā tās ir Rīgas viesnīcas, Graikste izsaka cerību, ka tad, kad atbalsta mehānisms tiks iedarbināts, tam pieteiksies naktsmītnes visos Latvijas reģionos. Jāpiebilst, ka ir viesnīcas, kuras ir gatavas uzņemt tikai kontaktpersonas, kurām nepieciešama pašizolācija, bet kuru tests uz ierašanās brīdi ir negatīvs.
Personāls ir apmācīts
Dienas aptaujātie viesnīcu pārstāvji ir noskaņoti dažādi. Tās naktsmītnes, kuras ir atvērtas un darbojas jau pašlaik, pārsvarā plāno programmā piedalīties. Radisson mārketinga direktors Jānis Priede teic, ka viņa pārstāvētās ķēdes viesnīcām ir visas iespējas atvēlēt vai nu atsevišķu stāvu, vai korpusu šādu klientu izmitināšanai, nošķirot inficētos pacientus no kontaktpersonām. Personāls jau pavasarī esot apmācīts, kā rīkoties šādos gadījumos.
Runājot par praktiskām lietām, viņš norāda, ka inficētie klienti nedrīkst pamest numuriņu. Ēdiens tiek piegādāts līdz durvīm, tāpat arī tīri dvieļi. Atkritumu maisu iznešanai klients pats izliek aiz durvīm.
Tāda pati pieeja ir arī Mogotel viesnīcu grupai, pie kuras pieder Rixwell un Wellton viesnīcas. Grupas pārstāve Sabīne Krieviņa skaidro, ka pašlaik no 13 viesnīcām strādā piecas un tās arī primāri pieteiksies programmai. Pārējās astoņas varētu atvērt tikai tad, ja būs pietiekami liels pieprasījums. Gan Krieviņa, gan Priede uzsver, ka personāls ir apmācīts un tā kontakti ar klientiem ir ārkārtīgi ierobežoti, līdz ar to darbiniekiem neesot bažu par saslimšanu, jo tiešas saskares ar inficētajiem nebūs.
Viesnīcu Pullman un Mercure, kuras pašlaik ir slēgtas, ģenerālmenedžeris Valdis Vanadziņš pašlaik sliecas domāt, ka varētu piedalīties programmā tikai tad, ja būs pietiekami liels skaits klientu. Līdzīgās domās ir arī Jelgavā esošā atpūtas un sporta kompleksa Zemgale pārstāvis Aivars Zeltiņš, kurš uzskata, ka valstij no viesnīcām vajadzētu īrēt noteiktu skaitu numuriņu. Pretējā gadījumā aizvērt veselu stāvu viena vai divu klientu dēļ viesnīcai ir ekonomiski neizdevīgi.
Noteikumi arī klientiem
No pašlaik strādājošām viesnīcām programmā negrasās piedalīties Grand Hotel Kempinski Riga. Tās pārstāve Līva Laiviņa to skaidro ar starptautiskā uzņēmuma kopējo politiku un uzsver, ka tas nav viņu biznesa modelis. Viesnīca pašlaik strādā, izņemot labsajūtas zonu, restorāns piedāvā tikai ēdienu līdzņemšanai un ar piegādi. Tomēr viesnīcā esot vietējie klienti, līdz ar to, lai arī ar nepilnu noslodzi, bet viesnīca darbu turpina un vēlas pretendēt uz citiem atbalstiem, piemēram, daļējās nodarbinātības subsīdijām un līdzfinansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem.
Viesnīcas Gūtenbergs direktors Sandis Solims domā, ka viesnīca, kas pašlaik ir slēgta, visticamāk, programmā nepiedalīsies, jo pāris klientu dēļ nebūs ekonomiski izdevīgi tai vērties vaļā.
Cita situācija ir viesnīcām, kas turpina strādāt. Solims gan bilst – ja būs liels pieprasījums un būs ekonomiskais izdevīgums, viesnīca savu nostāju varētu mainīt. Gūtenberga direktors uzsver, ka kopumā šāda iniciatīva vērtējama ļoti pozitīvi.
Visu aptaujāto viesnīcu, kas vēlas piedalīties minētajā programmā, pārstāvji uzsver: ir ārkārtīgi svarīgi skaidrot klientam, kādi būs viņa pienākumi. Viesnīca no savas puses var izdarīt visu iespējamo un nepieciešamo, lai ievērotu epidemioloģiskās drošības noteikumus, taču, ja klienti būs nedisciplinēti, patvaļīgi atstās savus numuriņus, sekas būs bēdīgas. Jāpiebilst, ka pašlaik plānots, ka potenciālajiem viesnīcu klientiem tiks izsniegti vaučeri, kas būs derīgi, lai uzturētos viesnīcā, un tie varēs sev izvēlēties tīkamāko naktsmītni.