Iepriekšējs pieraksts un nosūtījums. Tie šobrīd ir galvenie noteikumi, lai tiktu pie ārsta un uz izmeklējumiem. Un arī - ne viss ir atļauts. Piemēram, pirmreizējas ārstu-speciālistu konsultācijas ļautas vien pie endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa. Tomēr tas ir vairāk, nekā vēl pirms pāris nedēļām, kad, neskaitot ģimenes ārstu, bija pieejama vien akūtā un neatliekamā palīdzība.
P.Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš stāsta: “Vēl pagājušajā nedēļā mums bija 80 ambulatorie pacienti dienā, šonedēļ tie jau ir 200 pacienti dienā. Un līdzīgi arī izmeklējumi, kur to mēs varam darīt un ko piesardzība to ļauj.” Tas gan joprojām ir nesalīdzināmi ar pirms krīzes laiku, kad Stradiņa slimnīcas ambulatoro daļu dienā apmeklēja 600-700 pacientu.
Līdzīgi arī citās ārstniecības iestādēs. Salīdzinot ar gada sākumu, vērojams 50% līdz pat 80% kritums. Savukārt gan E.Gulbja laboratorijā, gan Centrālajā laboratorijā veikto analīžu skaits, ja neskaita Covid-19 analīzes, pēc ierobežojumiem saruka par divām trešdaļām. Daļa ir tie pacienti, kuriem, iespējams, arī līdz šim neatliekamu mediķu palīdzību pat īsti nevajadzēja. Taču - ne tikai, secina ārstniecības iestādēs.
“Ambulatorā praksē nonāk tādi pacienti, kuri ikdienā ambulatori pie mums nenonāk, kurus mēs esam pieredzējuši vairāk redzēt stacionāra apstākļos,” novērojusi Diagnostikas centra gastroenteroloģe Ilona Vilkoite, skaidrojot - tie ir gan iekaisīgi procesi gremošanas traktā, gan arī onkoloģiskas saslimšanas.
Veselības centra 4 ķirurģe Aleksandra Kušpelo spriež, ka Veselības ministrija līdz galam neaptver, cik liels ir ambulatoro pakalpojumu spektrs, ko varēja paplašināt ātrāk. “Es domāju, ka mums visiem izsauca pārsteigumu, ka var turpināt darboties frizieri un manikīri, bet diabētisko pēdu pacienti mums ir uz pusotru mēnesi praktiski pamesti. Bet cukura diabēta pacientam, ja viņam ir problēmas pēdā, tas stāvoklis var novest līdz kājas amputācijai, ja tas nav viss savlaicīgi,” viņa stāsta.
Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes ierobežojumiem atļauto pakalpojumu klāstā sākotnēji tik tiešām nebija diabētiskās pēdas aprūpe - to pievienoja 20. aprīli. Un tāpat kā citām iepriekš atceltajām vizītēm, tas nenozīmē, ka tagad piezvanot, uzreiz varēs tikt - vispirms pieņemt tos pacientus, kuriem vizītes atcēla martā un aprīlī. Tāpēc grūti prognozēt, kāda būs pieejamība un cik ilgi būs jāgaida turpmāk.
Objektīvu radītāju, cik garas ir rindas, šobrīd nav. Agrāk, lai to noskaidrotu, pacientus aicināja ielūkoties mājaslapā rindapiearsta.lv. Tagad tabulā, kur agrāk bija gaidīšanas dienu skaits, ir tikai divi vārdi - “ir” vai “nav”. Proti, vai iestādē vai ārsta praksē vispār sniedz attiecīgos pakalpojumu vai nē. Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka informāciju par rindu garumu atjaunos pēc ierobežojumu beigām.
Cik daudz samazinājies veselības aprūpes pakalpojumu apjoms, Nacionālajā veselības dienestā arī pagaidām nezina. Martā no valsts apmaksāto līgumu plāna ambulatorajā un stacionārajā aprūpe netika izpildīti nepilni 10% no plānota. Taču tad bija ierobežojumu sākums. “Šīs situācijas ietekmi mēs redzēsim maijā, kad būs pieejami aprīļa dati,” skaidro dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Alda Reinika.
Ārstniecības iestādēs lēš, ka sekas līdzšinējiem ierobežojumiem un pakalpojumu pārtraukšanai vēl ilgi būs jūtamas. Vidzemes slimnīcas ambulatorās daļas vadītāja Liene Melbārde spriež, ka rindas varētu pagarināties par vairāk nekā mēnesi, jo vispirms jāpieņem pacienti, kuru vizītes atcēla. Turklāt ne visi ārsti atsākuši pieņemšanu. “Bet ir bijis, piemēram, ehokardiogrāfijas izmeklējums - tas jau ir nākamais gads. Mums jau uz nākamo gadu jau sanāk rezervēt rindas,” viņa piebilst.
Vēl ilgi būs jāievēro arī pastiprināts drošības režīms, dezinficējot gan telpas un iekārtas pēc katra pacienta, gan lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus. Tas nozīmē - garāks kļuvis arī vienam pacientam atvēlētais laiks. Līdz ar to strādāt intensīvāk, lai ātrāk izlīdzinātu iekrājušos rindu, īsti arī nevar. Daugavpils reģionālajā slimnīcā gan gatavi poliklīnikā pieņemšanas organizēs brīvdienās, lai ātrāk atgūtos. Taču tāpat - ne visu atjaunos, jo drošības nolūkos ir jānodala telpas ambulatorajiem un stacionārajiem pacientiem. Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs stāsta: “Tas attiecas uz datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Jo iekārtas atrodas tieši slimnīcā, un tā vienkārši pārvietot tos aparātus nav iespējams.”
Lielāka piesardzība un ierobežojumi ārstniecības iestādēs ir pamatoti. Tur kā pacienti nonāk cilvēki ar jau novājinātu veselību, un saslimšana ar Covid-19 līdz ar to ir bīstamāka. Un saslimstot mediķiem, varam palikt bez vajadzīgās aprūpes. Taču, kā sabalansēt, lai cīnoties ar vienu saslimšanu, tomēr nepasliktinātu citu slimnieku stāvokli - Veselības ministrijā sola tuvākajā laikā vēlreiz pārskatīt, vai vēl kādus pakalpojumus nepielikt klāt. Taču joprojām - ne visus.
“Tas ir jāsaprot, ka mēs nevaram visus šos pakalpojumus atjaunot vienlaicīgi,” saka Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka. Atgūšanās nebūs iespējama bez papildus finansējuma, atzīst ministrijā. Piemēram, būs jāpārskata tarifi, jo tajos nav ierēķināts tik liels aizsardzības līdzekļu daudzums vai vienam pacientam veltītais laiks, kā šobrīd vajadzīgs. Un arī ārstniecības iestāžu aprīkojums būs jāatjauno un jāpapildina.
“Ir jādomā arī par medicīnas ierīcēm un iekārtām. Daudzas ir morāli novecojušas, un jādomā šajos Covid apstākļos arī par portatīvām ierīcēm Covid pacientiem, lai neinficētu pārējos,” secina ministrijas pārstāve. Pagaidām gan esot pāragri spriest, kad un cik daudz tam tiks prasīts. Savukārt par veselības aprūpes pakalpojumu klāsta paplašināšanu valdība varētu lemt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā.
Vai ārstu novērojumi par slimību saasināšanos ir vien atsevišķi gadījumi vai tā būs tendence ierobežotās pieejamības apstākļos, pagaidām pāragri spriest. To varēs pateikt tikai pēc ilgāka laika.
Liepājnieks
Bezzobainais āzis
piedodiet