Cīņa par Citadeli: Amerikāņu un latviešu partnerības gals

Diena turpina 11. oktobrī sākto rakstu sēriju Citadeles anatomija, soli pa solim atklājot visaugstākajā līmenī kārtoto iespējamo afēru, kurā Latvijas valsts zaudēja vismaz 20–40 miljonus eiro. Iepriekšējā rakstā, ar kuru var iepazīties portālā Diena.lv, vēstījām, ka vietējie uzņēmēji pie bankas privatizācijas nemanāmi ir bijuši klāt vismaz 2014. gada pavasarī un nopietni cerējuši uz savu daļu.

Daudzsološā partnerība

Iepriekšējiem mēģinājumiem beidzoties neveiksmīgi, 2014. gada pavasarī no jauna sākās sacīkstes par valstij piederošo AS Citadele banka 75% akciju paketi. Privatizācijas aģentūra šo pasākumu savos konfidenciālajos dokumentos dēvēja par Project Centurion. Proti, 15. aprīlī investīciju kompānijas Ripplewood izpilddirektors Kristofers Minetians un SIA Callidus Capital 50% kapitāldaļu īpašnieks, bijušais Nordea bankas darbinieks Valdis Siksnis parakstīja trīs lappuses garu "indikatīvo nosacījumu uzskaitījumu" par "provizorisko sadarbību starp Ripplewood Advisors LLC un Callidus Capital, kopīgi iegūstot Citadeles akcijas Latvijā". Trīs lappuses garais dokuments nebija oficiāli nosaukts ne par līgumu, ne par vienošanos, taču tajā bija detalizēti aprakstītas Ripple-wood un Callidus attiecības itin visā, kas saistīts ar bankas akciju iegādi, bankas pārvaldi un iespējamu tālākpārdošanu. Konkrētā Latvijas uzņēmējiem paredzētā akciju daļa nebija minēta, taču Dienai vairākkārt ir pieminēti 22,5% akciju.

Līdz ar to darījums varēja būt izcili ienesīgs ne tikai amerikāņiem, bet arī Callidus Capital un personām, kas, iespējams, stāvēja aiz šīs SIA: šāda akciju porcija, kā izrādījās 2014. gada rudenī, oficiāli būtu izmaksājusi virs 16 miljoniem eiro (realitātē – vēl daudz mazāk), savukārt tagad, dažus gadus vēlāk, ir vērta jau vismaz 80–90 miljonus eiro.

Taču ne pie kādām bankas akcijām Callidus Capital tā arī netika un pēc ilgstošām pārrunām un galīga atteikuma 2015. gada vasarā vērsās ar pieteikumu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, pietiekami detalizēti aprakstot notikumus pēc attiecību izjukšanas ar amerikāņiem.

Idilles brutālās beigas

Kā izriet no pieteikuma tiesai, 2014. gada 22. aprīlī bankas pārdošanas konsultants Société Générale S.A. informējis gan Callidus, gan Ripplewood, ka tiem ir tiesības veidot konsorciju, lai kopīgi piedalītos bankas akciju iegādē. Vienlaikus gan konsultants norādījis, ka kompāniju sākotnējos piedāvājumos atšķiras vairākas detaļas, un ierosinājis iesniegt kopēju piedāvājumu. Amerikāņu un latviešu uzņēmēji to arī izdarījuši, cita starpā oficiāli norādot, ka ir nodibinājuši partnerību akciju iegādei, un vienojoties par iegādes darījuma izmaksu sadali. Vēl vairāk, 10. jūnijā abi partneri kopīgi iesnieguši Société Générale dokumentu jeb saistošo piedāvājumu, kura pirmajā punktā skaidri un gaiši norādīts, ka Ripplewood un Callidus ir izveidojuši kopēju partnerību un par to informē visas ieinteresētās trešās personas.

Taču tad idille beidzās, jautājums tikai – kurā brīdī un kādu iemeslu dēļ? Pieteikumā Latvijas tiesai Callidus Capital min 2015. gada aprīli, kad lēmums par bankas pārdošanu Ripplewood vadītajam konsorcijam – kura sastāvā Callidus intereses oficiāli nebija pieminētas – jau sen bija pieņemts. Tikai tad starp tagadējo prasītāju un atbildētāju esot radušās domstarpības par nodibinātās partnerības raksturu un mērogiem. Ja precīzāk, šajā brīdī Ripplewood apstrīdējis faktu, ka abas puses vispār būtu noslēgušas kādu partnerības līgumu, līdz ar ko Callidus arī neesot nekādu tiesību šajā sakarā.

Gandrīz precīzi gadu pēc "indikatīvo nosacījumu uzskaitījuma" parakstīšanas Ripplewood oficiālais saimnieks, tagadējais Citadele bankas padomes priekšsēdētājs Timotijs Kolinss skaidri un gaiši pavēstījis Callidus, ka "2014. gada 15. aprīļa nosacījumu lapa nebija saistošs līgums". Savukārt punktu pielikusi Ripplewood pārstāvju – ASV juridiskās kompānijas Cravath, Swaine & Moore – tā paša gada 4. maija oficiālā vēstule ar apliecinājumu, ka "Ripplewood nav nekādu pienākumu pret Callidus indikatīvo nosacījumu lapas ietvaros". Šajā brīdī latviešu uzņēmējiem vairs nebija nekādu šaubu – viņi ir "uzmesti" un kaut ko mainīt var tikai tiesa.

Skaidrību sniedz ASV tiesa

Taču kā gan varēja būt tā, ka ilgus mēnešus pēc Laimdotas Straujumas valdības steidzīgi, pēdējā mirklī pirms pilnvaru beigām pieņemtajā lēmumā par bankas akciju paketes pārdošanu Ripple-wood vadītajam konsorcijam Callidus par "uzmešanu" neuztraucās, kaut oficiāli šī konsorcija sastāvā nebija? Lielāku skaidrību par to sniedz ASV, Ņujorkas tiesas materiāli. Izrādās, arī tur ir notikusi tiesvedība par to, vai Callidus vispār ir tiesības pieprasīt, lai strīdu ar Ripple-wood izskata Latvijas tiesas.

Ņujorkas tiesas publiskajos materiālos atrodams šāds dokumenta parakstīšanai sekojušo notikumu izklāsts: patiesībā jau 2014. gada vasaras beigās Callidus pārstāvji esot "izteikuši bažas, ka viņu darbs netiks atalgots", un pēc tam "puses turpināja sarunas par jaunu vienošanos, un 2014. gada oktobrī tika noslēgta jauna vienošanās". Šīs vienošanās dokuments Dienai pieejamajos tiesvedību materiālos nav atrodams, taču par tā saturu pietiekami skaidri liecina no tiesvedības dokumentiem izrietošais – nākamajos mēnešos Callidus neizteica saviem partneriem nekādas jaunas bažas un ar notikumu gaitu bija apmierināti.

Viss mainījies 2015. gada 29. martā, kad "īsi pirms tam, kad Citadeles pārņemšanai bija jānoslēdzas, atbildētāji nosūtīja e-pastu uz Ripple-wood biroju Ņujorkā, pieprasot kompensāciju, kas nebija iekļauta 2014. gada oktobrī noslēgtajā vienošanās dokumentā". Tad arī no amerikāņiem ticis saņemts strups atteikums. Savukārt tiesā viņi liecinājuši, ka aprīļa vienošanās esot bijusi tikai un vienīgi "provizorisku nosacījumu saraksts", kurā aprakstītas "dažas potenciālā darījuma iezīmes, pieminot, ka puses piedalīsies tālākā ierosinātā darījuma izpētē".

Kam pieder lieta?

ASV tiesās Ripplewood neveicās –  izbijušajiem partneriem tā arī neizdevās pierādīt, ka Callidus un Ripple-wood strīds vispār nav skatāms Latvijas tiesās. Savukārt tiesvedības pašmāju tiesās līdz šim ir noritējušas ar mainīgiem panākumiem. Vispirms Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2016. gada jūnijā tiesvedību izbeidza, jo piekrita Ripplewood viedoklim, ka lieta neesot pakļauta Latvijas jurisdikcijai. Taču Rīgas apgabaltiesa lēmumu atcēla, savukārt atkārtotā izskatīšanā Vidzemes priekšpilsētas tiesā Callidus prasība tika apmierināta.

Ar to gan viss nebeidzās. Kurzemes apgabaltiesa atkal nolēma, ka lieta neesot piekritīga Latvijas tiesai, un beigu beigās tiesvedība nonāca Augstākajā tiesā, kur Ripple-wood šā gada jūnijā cieta pagaidām vissmagāko sakāvi, nozares pārstāvjiem liekot pārspriest advokāta Romualda Vonsoviča ietekmes zudumu tiesnešu vidū. Vonsoviča birojā Dienai komentārus nesniedza.

Šajā izskatīšanas reizē lietai jau tika pievienoti ASV Ņujorkas štata Apelācijas un Augstākās tiesas nolēmumi, ar kuriem tiesvedība ASV tiesās starp atbildētāju un prasītāju bija izbeigta ar pamatojumu, ka strīds neatbilst ASV normatīvajiem piekritības kritērijiem un tāpēc nav pakļauts ASV tiesu jurisdikcijai. 
ASV apelācijas instances tiesa savā nolēmumā īpaši bija norādījusi – pat gadījumā, ja formāli pastāvētu pamats lietas piekritībai ASV tiesām, lieta tik un tā būtu nosūtāma izskatīšanai Latvijas tiesās, pamatojoties uz to, ka strīdīgais darījums ir noticis Latvijā.

Turpinājums sekos

Saskaņā ar Augstākās tiesas lēmumu tagad kārtējā lietas izskatīšana paredzēta Kurzemes apgabaltiesā, un arī ar to tā, visticamāk, nebeigsies. Taču arī līdzšinējie tiesvedības materiāli sniedz netiešas norādes par būtiskāko – tieši kā notika lēmuma pieņemšana par Citadeles akciju pārdošanu, kādas aizkulišu spēles un kādā izpildījumā tās notika.

Par to, tieši kā Callidus, ar to saistītās un aiz kompānijas, iespējams, stāvējušās personas ir līdzdarbojušās partnerības mērķu sasniegšanā, lielā vienprātībā vēl joprojām klusē ne tikai Privatizācijas aģentūras vadība, bet arī iesaistītie politiķi un paši nu jau bijušie partneri. 

Tikmēr Callidus pieteikumā tiesai nepārprotami minēts, ka uzņēmums ir devis "nozīmīgu ieguldījumu" partnerības darbībā un veiksmīgā akciju iegādes transakcijas pabeigšanā. Callidus esot gan iesaistījies pārrunās ar "institūciju, kas pārstāvēja Latvijas valsti šajā projektā", gan bijis līdzdalīgs biznesa plānu sagatavošanā un arī piedalījies bankas due diligence izpētē.

2014. gada septembrī Diena nāca klajā ar publikāciju, kurā pirmoreiz bija aprakstīts Callidus pārstāvja Valda Sikšņa un augstu valsts amatpersonu kopējais atpūtas brauciens uz Gruziju tieši laikā, kad tika izlemts Citadeles pārdošanas jautājums. Vai arī šis brauciens bija "nozīmīgā ieguldījuma" sastāvdaļa un kāpēc publikācijai sekojušajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārbaudē nekas prettiesisks netika konstatēts? Par to nākamajā Dienas publikācijā.