Kā sēdē skaidroja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, līdz 20.septembrim arodbiedrība vēlas redzēt savu prasību izpildi, pretējā gadījumā varētu tikt rīkotas protesta akcijas. Viena no arodbiedrības prasībām ir veselības aprūpes budžeta palielināšana 2017.gadā līdz 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2018.gadā - līdz 3,5%, 2019.gadā - 3,75%, bet 2020.gadā - līdz 4% no IKP.
Arodbiedrība vēlas, lai papildu finansējums prioritāri tiek novirzīts pacientu iemaksu mazināšanai, rindu samazināšanai un darba samaksas paaugstināšanai nozares darbiniekiem.
LVSADA padome atzinīgi novērtēja Veselības nozares stratēģiskās padomes šā gada jūlija padomē panākto vienošanos atbalstīt veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) pārdalīšanu, daļu līdzekļu novirzot veselības aprūpes finansēšanai.
Gadījumā, ja līdz 20.septembrim neizdosies vienoties par prasību izpildi, arodbiedrība sāks gatavoties protesta akcijām. Keris skaidroja, ka protesta laiks varētu būt septembra beigas vai oktobra sākums, ņemot vērā, ka valdība budžetu plāno apstiprināt 13.oktobrī, bet 14.oktobrī iesniegt to Saeimā.
Neskatoties uz sarunu gaitu ar valdību, arodbiedrība vienojās turpināt konsultācijas ar sadarbības partneriem par protestu veidu, vietu un laiku. Keris aicināja savās arodorganizācijās pārrunāt, kādas varētu būt vispiemērotākās protesta akcijas, ņemot vērā to, ka jāsasniedz konkrēts rezultāts.
"Proti, mums ir jāpanāk, lai politiķi saprot, ka ir jāfinansē nozare atbilstoši starptautiskajai praksei. Ja viņi to nedarīs, tad vēlāk par viņiem nebalsos. Ja mēs šo politiķu izpratni nepanāksim, tad akcijas savu mērķi nebūs sasniegušas," sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs.
Viņš skaidroja, ka protesta akcijas nekad nav bijušas pašmērķis. Pirmais protesta akcijas uzdevums ir pievērst sabiedrības un politiķu uzmanību problēmai. "Tas, ka situācija veselības aprūpē ir galēji samilzusi, laikam nevienam vairs nav jāpierāda. Tas nozīmē, ka pirmo mērķi mēs ar visām iepriekšējām protesta akcijām esam sasnieguši. Jautājums ir par to, vai mums izdosies sasniegt kvalitatīvu nākamo pakāpi. Ir jāapzinās, ka šādā veidā, tiecoties pēc rezultāta, ņemot vērā iespējamo sabiedrības reakciju, viens no iznākumiem var būt Saeimas priekšlaicīga atlaišana. Situācija ir pietiekami nopietna, bet arī nozarē situācija ir pietiekami nopietna," uzsvēra Keris.
Paredzēts, ka protesta akciju gatavošanai nepieciešamos izdevumus segs no arodbiedrības Streika fonda.
No šodienas LVSADA padomes sēdes dalībniekiem izskanēja priekšlikums protesta akciju rīkot tādu, kas ļautu iesaistīties pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Savukārt kādā citā priekšlikumā izskanēja aicinājums sarīkot ārstniecības augu stādīšanas akciju, tādā veidā nedaudz ar smaidu paskatoties uz to, ka veselības aprūpes nozarei visu laiku trūkst finansējuma.
Sēdē piedalījās arī veselības ministre Anda Čakša, atbildot uz virkni arodbiedrības biedru jautājumu.
Piemēram, vaicāta, kā rīkosies, ja valdība neakceptēs Veselības ministrijas (VM) piedāvāto veselības nozares finansēšanas modeli, Čakša skaidroja, ka šī situācija būs jāapspriež ar sadarbības partneriem.
Viņa arī norādīja, ka pilnvērtīgi jaunais finansēšanas modelis varētu sākt funkcionēt no 2018.gada, nākamo gadu veltot sagatavošanās darbiem, piemēram, tarifu pārrēķiniem.
"Lai arī ministre saprot, kāda ir situācija nozarē, lai arī viņa cenšas rīkoties, lai situāciju uzlabotu, diemžēl ne visi valdībā un Saeimā ir ar tikpat labu izpratni un vēlmi situāciju veselības aprūpē uzlabot," pēc ministres aiziešanas sacīja Keris.
Jau vēstīts, ka 9.augustā valdība diskusiju rezultātā vienojās par nākamā gada budžeta fiskālās telpas apmēru - 70 miljoniem eiro. Taču tagad ministrijām būs jāvienojas par tām prioritātēm, kurām šo finansējumu novirzīt. Fiskālajā telpā nav ietverts papildu finansējums izglītībai 27 miljonu eiro apmērā un veselības nozarei 35 miljonu eiro apmērā.
Savukārt 12.augustā pēc tikšanās ar tiesībsargu Juri Jansonu veselības ministre Čakša žurnālistiem norādīja, ka Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi plānu un iesniegusi pieprasījumu par vēl papildu 41 miljona eiro piešķiršanu veselības aprūpei, lai mazinātu rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. "Jautājums ir par prioritātēm, vai tam atradīsies līdzekļi vai nē," sacīja Čakša.
Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šorīt intervijā Latvijas Radio teica, ka rindu mazināšanai veselības aprūpē nākamā gada budžetā paredzēs vēl 10 miljonus eiro. Viņš norādīja, ka jau pašlaik ir lēmums par 35 miljonu piešķiršanu veselības aprūpei. Vēl 10 miljoni eiro tiks rindu mazināšanai, lai var sākt reformas, piebilda Kučinskis.
Papildus VM gatavojas prezentēt valdībā nozares finansēšanas variantus, aizstāvot to variantu, kurš neparedz kopējā nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu". Šādi 2017.gadā ministrija nozarei cer iegūt papildu 70 miljonus eiro.
Šo ieceri atbalsta arī LVSADA. Tās vadītājs iepriekš norādījis, ka papildu 70 miljoni eiro kopā ar nākamgad jau paredzētajiem 35 miljoniem eiro būtu pirmais solis, lai sistēmu uzlabotu. Keris arī atgādināja, ka veselības nozares speciālisti iesaka valdībai līdz 2020.gadam veselībai atvēlēt 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šie papildu aptuveni 100 miljoni eiro nozīmētu, ka veselībai tiek atvēlēti 3,3% no IKP.