Centrālcietuma ieslodzīto rokās nonāk slepeni cietuma dokumenti

Šādu ziņu nonākšana atklātībā ieslodzītajam dzīvi cietumā var padarīt neciešamu. Tuklāt šai informācijai ir milzu vērtība arī "žoga otrā pusē", ziņo Nekā personīga.Dokumentos arī uzskaitīti notiesātā tuvinieki, viņu dzīves vietas adreses un psihologu sagatavoti notiesāto raksturojumi. Tas ir ļoti rupjš personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpums.Saini ar 59 personu sodu izpildes un resocializācijas plāniem savā mantu skapītī atrada par smagiem noziegumiem notiesātais Valters Raumanis. No citiem ieslodzītajiem Raumanis savu atradumu paturēja noslēpumā. Uzrakstīja iesniegumu prokuratūrai, bet pašus materiālus pēc trīs nedēļām nodeva izmeklētājiem.Raumanis _Nekā personīga _uzsver, ka nezina, kā minētie dokumenti nonākuši viņa mantu skapītī, tāpēc jebkuri pieņēmumi un rīcības motīvi būšot spekulācija bez pierādījumiem."Tā viņi arī stāvēja manējā skapī, es viņus tur praktiski arī neaiztiku. Telpa ir ļoti ierobežota, ļoti daudz ieslodzīto, un es nevēlējos, lai visi sāk skatīties tos dokumentus. Tur ir sensitīva informācija iekšā par notiesātajiem. Negribēju izraisīt kaut kādas nesaskaņas, konfliktus notiesāto vidū," skaidro Raumanis.Ieslodzītais neslēpj, ka atsevišķos gadījumos informācijas nonākšana citu ieslodzīto rīcībā dažiem kameras biedriem varētu beigties, "maigi izsakoties, ar lielām nepatikšanām".Vienu no mapītēm Raumanis tomēr nodevis personai, par kuru tā sagatavota. Arī šis ieslodzītais izmeklētājiem lūdzis izvērtēt, vai nav pamats uzsākt kriminālprocesu pret cietuma amatpersonām, un par pārkāpumu informējis Tiesībsarga biroju. Īsi pēc tam viņš no īpašās Centrālcietuma nodaļas, kur sodu izcieš bijušās amatpersonas vai amatpersonu radinieki, pārcelts uz Jēkabpils cietumu. Formālais iemesls pārcelšanai bijis kāds piecus mēnešus vecs notikums."Mani izvēlējās pārsūtīt uz citu ieslodzījuma vietu. Iespējams, viņi vēlējās panākt to, ka sākšu viņiem rakstīt, lūgt pārsūtīt kaut kur citur. Pretī, protams, man vajadzētu atteikties no savam sūdzībām, pieteikumiem, jebkādām pretenzijām," skaidro ieslodzītais MārtiņšGan Raumanis, gan Mārtiņš ir ieslodzītie, kas labi apzinās savas tiesības. Mārtiņš no Ieslodzījuma vietu pārvaldes par savu personas datu nonākšanu trešo personu rīcībā pieprasa morālā kaitējuma kompensāciju - 5000 eiro. Viņš uzskata, ka tāda pienākas ikvienam no dokumentos minētajām personām. To, ka katram ieslodzītajam ir jāzina par nelikumībām ar viņa personas datiem, atzīst arī Tiesībsarga birojā - sensitīvo datu nonākšana svešās rokās esot ļoti rupjš pārkāpums.Ieslodzījuma vietu pārvaldē raidījumam Nekā personīga atzīst, ka tik tiešām notiesāto personu dati ir nonākuši citu ieslodzīto rīcībā - par to ir uzsākts kriminālprocess. Šobrīd noskaidrots, ka noplūdušos materiālus bija paredzēts iznīcināt. 2008. un 2009.gadā, apvienojot Matīsa cietumu un Centrālcietumu, mainīti darbinieku kabineti, un vecās, neaktuālās ieslodzīto lietas sanestas vienā telpā. Kādā brīdī telpas applūdušas, tāpēc materiāli pārvietoti uz citu glabātuvi. Kurā brīdī dokumenti pazuduši un kā nonākuši pie notiesātajiem, šobrīd noskaidro izmeklētāji.Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure atzīst, ka šī ir ārkārtēja situācija, un izsaka pateicību ieslodzītajam, kurš godprātīgi izmeklētājiem atnesa un nodeva minētos materiālus.Spure, kura IeVP vadītājas amatā ir pusotru gadu, atzīst, ka viņa ir nogurusi taisnoties par nebūšanām Centrālcietumā, un atzīst, ka Matīsa un Centrālcietuma apvienošana bijusi neveiksmīga - tā tikai palielinājusi haosu, un dokumentu noplūde ir kārtējais apliecinājums.