Būveksperts: Ja kopņu montāža būtu veikta atbilstoši prasībām, Zolitūdes traģēdija nebūtu notikusi

Viņš uzsvēra, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas ekspertīzes grupas rīcībā esošie dokumenti norādīja uz to, ka SIA "Vikom Industries" ražotās puskopnes tika izgatavotas 28.februārī, savukārt to uzstādīšana tika sākta jau februāra sākumā. Minētais radot šaubas par dokumentu autentiskumu. Ūdris arī norādīja, ka par šīm dokumentu nepilnībām tika informēta Valsts policija, kas bija pasūtījusi būvekspertīzi.

Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Aigars Zvejsalnieks ekspertam vairākkārt uzdeva jautājumus saistībā ar ekspertu grupas rīcībā esošo dokumentu sistematizāciju. Atbildot Ūdris norādīja, ka pastāvēja zināma sistematizācija - arhitektūras sadaļa, būvkonstrukciju sadaļa un citas.

Būveksperts arī norādīja uz to, ka ēkas jumta konstrukcijas nogruvums bija rezultāts daudzu faktoru mijiedarbībai, tai skaitā, virsbetona izturībai, skrūvju un uzgriežņu izturībai, lietus ūdens iedarbībai un citiem faktoriem.

Viņš uzsvēra, ka ēkas jumta konstrukcijas deformācija būtu bijusi pamanāma, ja tiktu veikts savlaicīgs monitorings. Eksperts norādīja, ka tad, kad tika veikts slogošanas eksperiments, ēkas jumta konstrukcijas sabruka 37 stundu laikā, taču eksperimenta laikā uz jumta tika uzstādīta masa, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza slodzes apjomu, kas atradās uz ēkas jumta traģēdijas laikā. Ūdris norādīja, ka visstraujākā deformācija sākās aptuveni četras stundas pirms eksperimenta konstrukcijas sabrukšanas, tādēļ viņš pauda, ka var secināt, ka faktiskajā ēkā šo deformāciju, ja tiktu veikti mērījumi, būtu bijis iespējams pamanīt vairāk nekā nedēļu pirms traģēdijas.

Ūdris arī komentēja, ka viens no iemesliem, kādēļ lielveikalā atskanēja ugunsdzēsības trauksmes signāli, varētu būt bijuši putekļu mākoņi, kas radušies, betona konstrukcijām izraujoties enkuriem neilgi pirms ēkas sabrukšanas. Viņš īpaši izcēla faktu, ka ugunsdzēsības trauksmju atskanēšanas reižu biežums pieauga, tuvojoties traģēdijai.

Nākamā tiesas sēde Zolitūdes traģēdijas krimināllietā paredzēta 12.decembrī plkst.10, kad tiks turpināta būveksperta izvaicāšana.

Kā ziņots, tiesā patlaban tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, kuru skata Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, apsūdzēta ir arī Maxima darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.