Iesniegumā Bordāns raksta, ka vēršas policijā ar informāciju par iespējamām noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar kavēšanos realizēt vēlēšanu tiesības.
"Pirms zināma laika publiskajā telpā izskanējušas ziņas par to, ka tiesībsargājošās iestādes ir fiksējušas, iespējams, faktu, ka tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti vadītājs Aigars Freimanis, kurš šobrīd ieņem premjera padomnieka amatu, aptuveni 2009. vai 2010.gadā, neilgi pirms vēlēšanām bija saņēmis no politiķa un uzņēmēja Aināra Šlesera 5000 latu skaidrā naudā saistībā ar aptauju veikšanu par iespējamiem vēlēšanu rezultātiem. Apgalvojumos par šo notikumu bija izskanējis, ka pierādījumi minētajam fiksēti sarunu ierakstos, kas publiskajā telpā tika apzīmēti kā "Rīdzenes sarunas oligarhu lietā," teikts iesniegumā.
Gadījumā, ja šādi fakti patiešām ir konstatēti, to pierādījumiem būtu jāglabājas KNAB materiālos, norāda Bordāns.
Iesniegumā Bordāns pauž bažas, ka Latvijā ir iespējama manipulācija ar partiju reitingiem tieši priekšvēlēšanu laikā, tādējādi, ierobežojot pilsoņu vēlēšanu tiesības. Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, politiķis lūdz izvērtēt, vai atbilst patiesībai, ka ir konstatēti pierādījumi par šādu naudas nodošanas faktu. Ja tas tā ir, viņš aicina DP "pieņemt lēmumu Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā".
Bordāns aģentūrai LETA skaidri neatbildēja uz vaicājumu, vai attiecīgās ziņas ir saņēmis no saviem partijas biedriem - bijušajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadošiem darbiniekiem Jutas Strīķes un Jura Juraša.
Politiķis norādīja, ka iepriekš viesnīcā Rīdzene veiktos sarunu ierakstus izmeklētāji vērtēja saistībā ar aizdomām par citām darbībām, tāpēc konkrētajai lietai, ko min Bordāns, izmeklētāji varētu nebūt pievērsuši uzmanību. Viņa paša rīcībā gan neesot šādu ierakstu vai to atšifrējumu, kas apliecinātu, ka minētās darbības ir notikušas.
Savukārt Freimanis aģentūrai LETA noliedza, ka ekspolitiķis Ainārs Šlesers savulaik viņam būtu maksājis par reitingu "zīmēšanu", kā Bordāns to raksturojis sociālajā tīklā Twitter.
Freimanis norādīja, ka pašlaik konsultējas ar juristiem, kā rīkoties saistībā ar Bordāna izteikumiem.
Tā dēvēto oligarhu lietu savulaik uzraudzīja prokurors Māris Leja, kurš aģentūrai LETA teica, ka Freimaņa vārds viņam neko neizsaka. Prokurors neatminas, vai šādai personai ir bijusi kāda saistība ar minēto lietu. Leja ieteica vērsties pie KNAB izmeklētājas.
Bordāna paziņojums seko īsi pēc tam, kad publiskota jaunākā "Latvijas faktu" aptauja, kas liecina, ka par Bordāna pārstāvēto partiju vēlēšanām Rīgas domē balsotu 1,4% vēlētāju.
Partiju spēku samērs pašās vēlēšanās vēl var mainīties, jo liels ir neizlēmušo skaits, kas var izšķirt Rīgas domes vēlēšanu iznākumu. Lēmumu nav pieņēmusi gandrīz ceturtā daļa respondentu - 24,3%, liecina aptauja.
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos - Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
Vēlāk lieta tika izbeigta.
auditors