Vērtē no patērētāju viedokļa
PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte, nekomentējot konkrēto gadījumu, kurš vēl tikai tiek izvērtēts, atzīst, ka šādi gadījumi, kad viens uzņēmums sūdzas par otru, nav retums. "Es gan nevaru minēt statistiku, cik šādu uzņēmēju sūdzību citam par citu ir bijis, taču tādas mēs saņemam laiku pa laikam. Parasti sūdzas par to, ka uzņēmējs sniedzis maldinošu informāciju par savu preci vai pakalpojumiem, nekorekti salīdzinājis savu produkciju ar konkurentu. Daudz sūdzību bijis par bezatbildīgu kreditēšanu. Nozares, kuru uzņēmumi visbiežāk iesniedz šādas sūdzības, ir finanšu pakalpojumi, elektroniskie pakalpojumi, kā arī pārtikas ražošana. Pārtikas jomā sūdzības bijušas pārsvarā par maldinošu uztura bagātinātāju reklāmu, kurā, piemēram, teikts, ka konkrētais uztura bagātinātājs ārstē vēzi."
Baldiņa-Brūklīte stāsta, ka sūdzības tiek vērtētas no patērētāju aizsardzības viedokļa, vai to tiesības tikušas aizskartas. Savukārt vērtēt, vai ir vērojama negodīga konkurence, nav PTAC uzdevums. "Ja mēs esam konstatējuši, ka uzņēmums ar savu rīcību ir pārkāpis patērētāju tiesības, piemēram, tos maldinājis ar nepatiesu informāciju, mēs varam likt konkrētajam uzņēmumam likt pārtraukt šādu komercpraksi, atsevišķos gadījumos lūdzam atsaukt informāciju. No šā gada 1. jūlija ir stājies spēkā jauns regulējums, kurš sniedz iespēju PTAC sodīt vainīgo uzņēmumu ar naudas sodu – 10% no pēdējā finanšu gada apgrozījuma, taču ne vairāk kā 100 000 eiro. Pagaidām vēl mēs šādu sodu nevienam uzņēmumam gan neesam uzlikuši," stāsta Baldiņa-Brūklīte.
Arī SPRK pārstāve Inese Krūmiņa atzīst, ka "galalietotāju pārvilināšanas dēļ komersanti reizēm sūdzas par konkurentu rīcību, taču pārsvarā gadījumu šie jautājumi nav SPRK kompetencē, jo visbiežāk sūdzības ir par nekorektu vai maldinošu reklāmu, negodīgu komercpraksi vai tamlīdzīgi. Līdzīgi ir rīkojusies Bite, kas regulatoram iesniegusi savu sūdzību par Tele2 rīcību. Šobrīd mēs saņemto iesniegumu izvērtējam." Taujāta, kādi strīdi ir SPRK kompetencē, Krūmiņa skaidro: "Elektronisko sakaru likums paredz strīdu izšķiršanu starp elektronisko sakaru komersantiem starpsavienojuma, piekļuves, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas un nomāto līniju jautājumos. Elektronisko sakaru nozarē strīdi starp elektronisko sakaru komersantiem ir izskatīti reti."
Vaino zemgalda piedāvājumus
Uz jautājumu, vai kājas šādai komercpraksei neaug no Latvijā atļautā telemārketinga elektronisko sakaru nozarē, kas, piemēram, Lietuvā, šajā nozarē ir aizliegts, Renčaks atbild noliedzoši, tomēr uzsver, ka telemārketings nedrīkst būt negodīgs. "Nosodāma ir rīcība, ka piedāvājumi, kas izteikti telemārketinga sarunas laikā, ir izdevīgāki nekā publiski pieejamie, nereti tie ir zem sniegto pakalpojumu izmaksām. Mēs šos īstermiņa piedāvājumus, kas netiek nekur publicēti, esam nodēvējuši par zemgalda piedāvājumiem. Parasti tie tiek izteikti citu operatoru klientiem to pārvilināšanai, vai arī esošajiem, kas izlēmuši mainīt savu operatoru. Tas negatīvi ietekmē telekomunikāciju tirgu kopumā, jo īstā cīņa par klientiem notiek slēpti, cīnoties tikai ar cenu – minimālam klientu skaitam ir pieejami teju neticami izdevīgi tarifu plāni, kamēr pārējie par tiem maksā daudz augstāku cenu."
Visu Rūtas Kesneres rakstu Bez zemgalda piedāvājumiem lasiet otrdienas, 22. decembra laikrakstā Diena!