Lasa mazāk
Pētījumi rāda, ka īpaši bērni un jaunieši grāmatu un saturīgas lasāmvielas vietā izvēlas televīzijas raidījumus un dažādas izklaides iespējas internetā. Nesen veiktajā britu laikraksta The Guardian aptaujā atklājies, ka gada laikā būtiski pieaudzis to bērnu skaits, kas grāmatas nelasa vispār, - no 13% uz 27%. Līdzīga situācija ir arī Latvijā. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta 2009. gada pētījums liecina, ka 26% Latvijas skolēnu 15 gadu vecumā lasa mazāk par pusstundu dienā, savukārt 30% nelasa nemaz.
Lai gan pētījums veikts pirms četriem gadiem, viens no pētījuma autoriem Izglītības pētniecības institūta direktors Andrejs Geske Dienai norādīja, ka patlaban situācija varētu būt ļoti līdzīga vai pat sliktāka, jo lasīšana gan bērnu, gan pieaugušo vidū kļūst aizvien nepopulārāka. Tomēr šāda tendence būtiski ietekmē skolēnu lasītprasmi. Kā paskaidroja A. Geske, pastāv cieša sakarība starp skolēnu interesi par lasīšanu un vidējiem sasniegumiem. Jo vairāk skolēns iesaistās ar lasīšanu saistītās aktivitātēs, jo augstāki ir viņa sasniegumi. Piemēram, pētījumā noskaidrots, ka to skolēnu vidējie sasniegumi, kuri lasa mazāk par pusstundu dienā, ir nozīmīgi zemāki par to skolēnu sasniegumiem, kas dienā vismaz vienu stundu pavada, lasot savam priekam. Tāpat lielāki sasniegumi ir tiem skolēniem, kas lasa daudzveidīgāku saturu, pastāstīja A. Geske.
Pētījumi gan neatklāj, ka lasīšana vairs nebūtu modē. The Guardian aptauja liecina, ka 32% bērnu ik dienu lasa grāmatas. Tā ir otra populārākā nodarbošanās pēc televīzijas raidījumu skatīšanās, ko katru dienu dara 36% aptaujāto bērnu. Tām seko darbošanās sociālajos tīklos, video skatīšanās vietnē YouTube un viedtālruņu aplikācijas un spēles.
Arī Dienas aptaujātie latviešu valodas un literatūras skolotāji atzīst, ka katrā klasē ir grupa bērnu, kurus lasīšana ļoti interesē. Savukārt bērnu interesi par lasīšanu būtiski ietekmē vecāku paradumi mājās. Ja skolēns mājās redz, ka vecāki lasa grāmatas un presi, arī bērnam rodas interese, Dienai norādīja Rīgas 31. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Aina Spriņģe. Tam piekrīt arī A. Geske un piebilst, ka liela nozīme ir vecāku izglītībai. «Jo vecākiem ir augstāka izglītība, jo mājās ir vairāk grāmatu un bērnam lielāki sasniegumi. Pētījumi rāda, ka tiem skolēniem, kuriem 15 gados ir augstāka lasītprasme, ir lielākas izglītības iespējas dzīvē un viņi biežāk nekā citi beidz augstskolu. Ja nav lasītprasmes, nav iespējas izglītoties,» sacīja LU profesors.
Bagāts vai nabags
Lasīšana ir milzīga vērtība, kas padara cilvēku bagātu, - tā norāda gan Latvijā pazīstami cilvēki, gan latviešu valodas un literatūras skolotāji. Mazo interesi par saturīgu lasāmvielu gan liela daļa saista ar modernajām tehnoloģijām. Aktieris Vilis Daudziņš Dienai norādīja, ka mūsdienās cilvēki meklē ērtības un vēlas ļoti īsā laikā iegūt pēc iespējas vairāk informācijas, bet tas neesot iespējams. Uz cilvēkiem, kuri nelasa, aktieris skatās ar skumjām. Viņš uzskata, ka lasīšana ir kultūras pazīme, tāpēc ļoti nozīmīga.
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga savukārt norāda - lasīšana jebkurā valodā pilnveido cilvēka gaumi, valodas krājumu, uzlabo iztēles spējas un pilnveido zināšanas. Piemēram, lasot daiļliteratūru tiek pilnveidota cilvēka emocionālā pasaule. Un šajā gadījumā nav svarīgi, vai izlasītais patīk vai nepatīk, jo attieksme veidojas tāpat. Tomēr, lai izkoptu, piemēram, valodu, svarīgi ir izvēlēties atbilstošu saturu, kas ir labs valodas paraugs, piebilda A. Vanaga. Viņa atzīst, ka arī internetā ir daudz labu piemēru, bet, ja laiks tiek pavadīts, spēlējot tīmeklī pieejamās spēles, tad pozitīvas ietekmes tam nav.
Lai gan tieši izklaides internetā ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši lasa retāk, A. Vanaga uzskata, ka liela nozīme ir arī vecākiem. «Dažreiz skolēnu vecāki man prasa - skolotāj, ko lai es daru, mans bērns nevēlas lasīt? Bet es jautāju - jūs lasāt? Bērns atdarina vecākus. Ja vecāki lasa, tad, manuprāt, arī skolēns lasa,» sacīja A. Vanaga. Arī izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka uzskata, ka svarīgi jau bērnībā iemīlēt lasīšanu, ko lielā mērā ietekmē vecāki. «Ja cilvēks ir iemācījies lasīt agrā bērnībā un viņam šis process ir iepaticies, turpmākajā dzīvē viņš vairs neuzdod sev jautājumu, ir vērts vai nav vērts lasīt. Viņš vienkārši bez lasīšanas nespēj dzīvot,» sacīja V. Kilbloka.
Pētījumi rāda, ka lasīšanu mūsdienās lielā mērā ir aizstājis televizors, tomēr rakstniece Andra Neiburga uzskata, ka neviena filma nespēj tā bagātināt cilvēka emocionālo pasauli kā lasīšana. «Skatoties filmu, mums netiek dots laiks pārdomām par tēmu. Protams, arī filmās jūtam līdzi varoņiem, bet, tikai lasot materiālu, var apgūt pa druskai, izlaist pa īstam caur sevi, un tas bagātina cilvēku,» skaidroja A. Neiburga. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) uzskata, ka tieši laikā, kad grāmatas aizstājusi televīzija, planšetdatori un mobilie telefoni, svarīgi aktualizēt lasīšanas nozīmi.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks gan norāda, ka mūsdienās cilvēki lasa pat vēl vairāk, mainās paradumi, kā to dara. Cilvēki lasa ne tikai izklaidei un savam priekam, bet arī darbam vai skolai. Tādējādi dienā uzņemot ļoti lielu informācijas daudzumu, kas ne visa ir vērtīga.
Kāpēc arī mūsdienās jālasa?
Dārta Daneviča, aktrise
Lasīšana ir vērtīga, jo tā bagātina prātu, attīsta domāšanu un iekšējo pasauli. Tīri profesionāli tas ir ļoti nepieciešams. Piemēram, man kā aktrisei ir jāspēlē daudz kas tāds, ko es nevaru piedzīvot dzīvē un izbaudīt uz savas ādas. Bet caur lasīšanas pieredzi es varu paplašināt savu redzesloku, skatījumu uz lietām un notikumiem un iepazīties ar dažāda rakstura domāšanu, pieredzi un pat laikmetiem. Tas ārkārtīgi pozitīvi ietekmē vārdu krājumu un valodas izjūtu. Tāpat jāatceras, ka ir iespēja lasīt ne tikai latviešu valodā, bet arī citās, kas var palīdzēt apgūt konkrēto valodu.
Pēteris Vasks, komponists
Kopš Johana Gūtenberga laikiem lasīšana ir uzskatīta par vienu no lielākajām vērtībām. Žēl, ka jaunieši lasa aizvien retāk un izvēlas laiku pavadīt pie televizora vai internetā, lietojot nevērtīgu saturu. Cilvēks, kas nelasa, ir katastrofa. Jaunā paaudze zina aizvien mazāk vai faktiski nezina neko un par to pat nekautrējas. Ejot uz darba intervijām, daļa jauniešu pat nezina, kas ir attiecīgās nozares ministrs. Ja tu nelasi, tavs prātiņš ir kūtrs un galviņa tukša. Ko dzīvē var sasniegt, ja nav interešu? Brauks uz ārzemēm, lai strādātu melno darbu? Vecāki arī gandrīz tikpat kā nelasa, un bērni ņem piemēru. Ļoti žēl.
Māra Zālīte, dzejniece un dramaturģe
Tā faktiski ir izvēle, vai gribi būt gudrs, dažādās jomās zinošs un inteliģents vai aprobežots un vienpusīgs. Būt bagātam vai nabagam. Es nesaprotu, kāda tur lielā izvēle. Jo cilvēks mazāk lasa, jo viņam ir nabadzīgāka valoda un arī domāšana notrulinās. Patlaban zināšanu trūkums ir diez gan dramatisks – cilvēki daudzas lietas nezina. Protams, var lasīt dzeltenās ziņas un Umberto Eko. Tas viens otru neizslēdz, bet žēl, ka Umberto Eko paliek nelasīts. Bet mēs nevaram runāt par visiem. Esam katrs indivīds ar savām garīgām un intelektuālām vajadzībām. Ja kāds dzīvo laimīgs seklumā, tad lai jau arī dzīvo.