Viņš norāda, ka tas ir skaidrojams ar to, ka Latvijas Avīze nav vien laikraksts, tā ne tikai izdod arī vairākus žurnālus, bet ir arī portāls. "Patlaban ir tā, ka redakcionālā padome ir viena uz visiem uzņēmuma produktiem - laikrakstu, žurnāliem un portālu. Taču turpmākās attīstības kontekstā jāņem vērā, ka runa vairs nav tikai par laikrakstu. Proti, runa ir par mediju."
Jautāts, vai turpmākā attīstība paredz izveidot vairākas atsevišķas redakcijas Latvijas Avīzes produktiem, Berķis atzīmē, ka par to patlaban vēl nav lemts. Vienlaikus viņš piebilst, ka turpmāk Latvijas Avīze fokusēsies uz portāla attīstību, kopumā nezaudējot medija līdzšinējo nacionāli konservatīvo kursu.
Savukārt izskanējušo informāciju par ilggadējo Latvijas Avīzes veidotāju, pašreizējo redakcijas padomes priekšsēdētāju Voldemāru Krustiņu, kā arī Krustiņa izteikto minējumu par iespējamu politisko spiedienu viņa atstādināšanai Berķis nekomentē.
Tikmēr attiecībā uz Krustiņa teikto par iespējamu ietekmi uz redakcionālo neatkarību Berķis skaidro, ka jau kopš tā brīža, kad mainījās AS Lauku Avīze īpašnieki pirms apmēram desmit gadiem, viņš esot apzināti distancējies no laikraksta redakcijas, lai uz to nebūtu nekādas īpašnieku ietekmes.
LETA jau ziņoja, ka Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā briest pārmaiņas laikraksta Latvijas Avīze redakcijā, un neskaidra ir ilggadējā tās veidotāja, pašreizējā redakcijas padomes priekšsēdētāja Krustiņa nākotne laikrakstā.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Krustiņš, pagājušajā nedēļā laikraksta izdevēja Lauku Avīze valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis informējis, ka viņš tiek atstādināts no redakcijas padomes priekšsēdētāja amata. "Teica, ka mani pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," sacīja Krustiņš. Pagaidām gan formāli nekādi rīkojumi vai citi dokumenti viņam neesot uzrādīti.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Krustiņš 1988.gadā kļuva par Lauku Avīzes (Latvijas Avīzes iepriekšējais nosaukums) pirmo galveno redaktoru. 1997.gadā viņš aizgāja no Lauku Avīzes galvenā redaktora amata, kļūstot par valdes priekšsēdētāju SIA Lauku avīze. Šo amatu viņš atstāja 2001.gadā saistībā ar aiziešanu pensijā. Kopš 2005.gada viņš ir laikraksta Latvijas Avīze redakcijas padomes priekšsēdētājs, tostarp veidojis laikrakstā intervijas.
Kā liecina Firmas.lv informācija, izdevniecība AS Lauku Avīze 2013.gadā strādājusi ar 23 140 eiro peļņu un 4 855 528 eiro apgrozījumu.
2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, Lauku Avīze nopelnījusi trīs reizes vairāk, savukārt apgrozījums samazinājies par 2%. 2012.gadā uzņēmums nopelnīja 7235 eiro un apgrozīja 4 958 140 eiro.
AS Lauku Avīze dibināta 1991.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 35 571 eiro. Akciju sabiedrībām savi akcionāri nav jāatklāj, taču iepriekš ticis ziņots, ka AS Lauku Avīze lielākais īpašnieks pastarpināti ir Ventspils uzņēmums Ventbunkers.