Behmane sarunā ar arī atzina, ka nav redzējusi nevienu argumentu, kādēļ disciplinārlietas izmeklēšana pret viņu pagarināta vēl uz trim mēnešiem.
"Manuprāt, lēmums [apvienot VEC ar VNC] ir neizsvērts, jo iepriekšējā reformā, nodalot funkcijas, viss bija pareizi – viena institūcija [VEC] nodarbojas ar tehnoloģiju un to efektivitātes novērtēšanu, vai tās būtu jāapmaksā valstij vai nē, bet otra [VNC] – ar pakalpojumu pirkšanu no iestādēm, vienošanos par apmēriem. Tur nav dubultošanās," sacīja Behmane un piebilda, ka arī citur Eiropā nepastāv šāda prakse apvienot visas funkcijas vienā institūcijā.
Kamēr viņa līdz vasaras vidum vadīja VEC, neesot arī saņemts uzdevums veikt šādas apvienošanas analīzi vai kā citādi šis jautājums apspriests.
Komentējot ieilgušo disciplinārlietu, kuras izskatīšanu VM pagarinājusi līdz 6.novembrim, Behmane norādīja, ka līdz šim nav redzējusi nevienu komisijas argumentu lietas pagarināšanai. "Vienīgais, ko dzirdēju – ka neko nevarot atrast," viņa teica. Atstādinātā VEC direktore divas reizes sniegusi komisijai rakstveida paskaidrojumus, kas, viņasprāt, pilnībā atspēko pret viņu izvirzītās apsūdzības, kā arī piedalījusies vienā komisijas sanāksmē, tomēr nav guvusi skaidrību, kādēļ disciplinārlietas izmeklēšana pagarināta.
"Acīmredzot mana atrašanās šajā amatā ir nevēlama," sprieda Behmane, gan atturoties paskaidrot, kāpēc. Viņa arī pieļāva, ka ministrijas virzītā VEC un VNC apvienošana ir vērsta pret viņu, jo abus centrus apvienot Nacionālajā veselības dienestā plānots no 1.novembra, bet Behmanes disciplinārlietas izskatīšanas termiņš ir 6.novembris.
Behmane arī ir vērsusies tiesā pret VM lēmumu viņu atstādināt no amata.
Jau vēstīts, ka jūlija sākumā pret VEC direktori Daigu Behmani tika ierosināta disciplinārlieta saistībā ar kompensējamo zāļu budžeta izlietojumu. Disciplinārlietas izmeklēšanu VM nesen pagarināja vēl uz trim mēnešiem ‒ līdz 6.novembrim.
VM norāda, ka disciplinārlietas izmeklēšanas uzdevums ir iegūt pilnu informāciju par esošo kompensējamo zāļu budžeta izlietojumu, pēc būtības veikt zāļu patēriņa analīzi un izvērtēt caurredzamību līdzšinējai iestādes sadarbībai ar zāļu ražotāju industriju. Tiek vērtēta arī Behmanes atbildība par šiem procesiem.
Behmane jūlija sākumā paziņoja – ņemot vērā ikgadējo pacientu skaita pieaugumu, kompensējamo zāļu finansēšanai būs nepieciešami papildu līdzekļi piecu miljonu latu apmērā. Viņa arī informēja, ka zāļu ražotāji no saviem līdzekļiem ir apņēmušies kompensēt zāles četru miljonu latu apmērā. Tiekot risinātas sarunas ar zāļu ražotājiem par cenu samazināšanu. Iecerēts, ka pēc sarunām līdzekļus, kas paredzēti kompensējamām zālēm, varētu papildināt par 3,5 miljoniem latu, bet tik un tā nepieciešami vēl pieci miljoni latu.
Ziņots arī, ka valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas ierosinājumu apvienot Veselības ekonomikas centru un Veselības norēķinu centru, no 1.novembra izveidojot vienotu Nacionālo veselības dienestu.
Lēmums apvienot abas institūcijas pieņemts, lai novērstu funkciju dublēšanos, kas saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu tarifu veidošanu, pakalpojumu plānošanu un apmaksu, ko savas kompetences ietvaros veica abas iestādes.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš teica, ka apvienotās iestādes vadītāju izvēlēsies vai nu konkursā, vai rotācijas kārtībā no valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā līdzvērtīgā amatā, tostarp VEC un VNC vadītāji un amata izpildītāji. Lēmums par jaunā vadītāja izvēles procedūru gan vēl neesot pieņemts.
Lai gan pret VEC direktori Daigu Behmani līdz 6.novembrim pagarināta disciplinārlieta un viņa pašlaik ir atstādināta no amata, Bārzdiņš uzsvēra, ka "disciplinārlieta nenozīmē, ka viņa nevar būt kandidāte [uz apvienotā dienesta vadītāja amatu]", protams, ja disciplinārlietas rezultāts būs Behmanei labvēlīgs. Ministrs piebilda, ka disciplinārlietu var izbeigt arī ātrāk.