Viņa uzsvēra, ka šī gada sākumā BATL pārstāvētajiem uzņēmumiem naftas un ogļu kravu nosūtīšanu caur Ventspils ostu Krievijas dzelzceļa pārstāvji apstiprināja 90% apmērā, taču septembra mēnesī tie bija 5%.
Asociācija līdz šim ir aicinājusi atbildīgo Satiksmes ministriju (SM) un valdību rīkoties, lai samazinātu riskus ekonomikai un nodarbinātībai, ko var radīt Krievijas valdības stratēģiskais lēmums novirzīt savas kravas caur pašu attīstītajām ostām.
"Statistika dienu no dienas kļūst skaudrāka un nepielūdzami iezīmē patiesās izmaiņas tranzītā. Šī brīža situācijā uzvarētājs būs tas, kas spēs pieņemt ātrus un stratēģiski svarīgus lēmumus. Pirmais mājas darbs ir palielināt Latvijas konkurētspēju, piemēram, tas nozīmē atteikties no dzelzceļa infrastruktūras maksas palielinājuma no jaunā gada, kas ierindos Latviju līderpozīcijās starp Eiropas Savienības valstīm ar dārgāko maksu. Ja mēs nevaram panākt starpvaldību sarunās kompromisu ar Krieviju tranzīta kravu saglabāšanā, tad mums ir jādara viss iespējamais, lai izmaksu ziņā tranzīts, izmantojot Latvijas dzelzceļu, kļūtu pievilcīgs citiem reģioniem. Diemžēl mūsu sadarbības partneri Baltkrievijā un citās valstīs norāda uz mūsu zemo konkurētspēju šajā jomā," skaidroja Antāne.
Pēc BATL apkopotās informācijas šī gada septembrī kopējais kravu apgrozījums trīs lielākajās Latvijas ostās veidoja 4,5 miljonus tonnas, kas ir par 16% mazāk nekā 2014.gada septembrī, informēja Antāne. Apkopojot informāciju par pārkrauto ogļu apjomiem Baltijas jūras austrumkrastu ostās šī gada deviņos mēnešos, BATL secinājusi, ka kopējie apjomi ir pieauguši, sasniedzot 43 miljonus tonnas. Taču šis apjomu kāpums ir bijis uz Krievijas, nevis Latvijas ostu rēķina. Krievijas ostās, salīdzinot 2014.gada un šī gada deviņu mēnešu periodu, ogļu kravu pieaugums veido 60%. Savukārt Latvijas ostām, salīdzinot šos periodus, ir ogļu kravu samazinājums par aptuveni 10%.
Antāne arī norādīja, ka šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministrei un VAS Latvijas dzelzceļš padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādātu rīcības plānu ar aicinājumu steidzami sākt rīkoties, jo sarunas ar atbildīgo SM ir nonākušas strupceļā. Asociācija, izvērtējot situāciju tirgū un reģionā, nepiekrīt SM paustajam viedoklim, ka situācija nozarē ir stabila un nav nepieciešami nekādi papildu pasākumi tās glābšanai.
Šobrīd pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma atbildīgā SM līdz šī gada decembrim izstrādā nozares attīstības ilgtermiņa redzējumu.
BATL pārstāv vairākus Ventspils brīvostā strādājošus tranzīta un loģistikas nozares uzņēmumus - AS Ventbunkers, AS Ventspils tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Latvijas naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Terminals, AS PKL Flote, SIA Ostas flote, SIA Mineral-Trans-Serviss, AS Baltic Coal Terminal, SIA Seastar un AS Baltijas ekspresis.
vasja
Krievijas nauda
vēl