Ministrs atzina – viņa personīgā pieredze, iepriekš vadot slimnīcu, apliecinājusi, ka daudzi pacienti nav varējuši laikus sākt ārstēšanos, jo nav naudas līdzmaksājumiem.
"Tāpēc papildus nauda veselības aprūpei tiks dalīta ļoti pārdomāti, lai to izjutu pacienti - lai nedaudz samazinās maksas medicīnas sektors, rindas uz izmeklējumiem, uz konsultācijām pie speciālistiem, uz operācijām. Tādējādi tiks samazināta vajadzība pēc neatliekamās medicīniskās aprūpes. Savukārt, palielinot finansējumu neatliekamai medicīniskai palīdzībai, mēs neuzlabosim maksas medicīnas samazināšanās iespējamību," pauda veselības ministrs.
Bārzdiņš uzskata, ka atsevišķas slimnīcas izmanto priekšvēlēšanu laiku savu prasību izvirzīšanai.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Kuldīgas slimnīca no 1. septembra tomēr nepārtrauks akūto pacientu uzņemšanu un risinājums tiks atrasts.
Jau vēstīts, ka Kuldīgas slimnīca no 1. septembra plāno pārtraukt akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā, pamatojot to ar negodīgu naudas sadali. Kuldīgas novada pašvaldība atbalstījusi Kuldīgas slimnīcas nostāju neparakstīt Veselības norēķinu centra piedāvātos līguma grozījumus, kas paredz stacionārajai veselības aprūpei finanšu samazinājumu otrajam pusgadam par 57 552 latiem.
Iepriekš vairākas lokālās slimnīcas norādījušas, ka tām nepietiek naudas neatliekamās palīdzības sniegšanai līdz gada beigām un pagaidām atteikušās parakstīt Veselības norēķinu centra (VNC) piedāvātos līguma grozījumus. Pagājušajā nedēļā pirmais mediķu un iedzīvotāju pikets notika Cēsīs, to apmeklēja arī Bārzdiņš un premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"). Trešdien protesti notika Ogrē, bet ceturtdien Kuldīgā.
Lai risinātu problēmas slimnīcu darbā, ar grozījumiem šā gada budžetā šim mērķim nolemts atvēlēt vēl 6,1 miljonu latu, kas būs vēl papildus tiem 6,6 miljoniem latu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, par ko vienošanās tika panākta jau iepriekš.