Bārzdiņš aicina slimnīcas publiskot izmaksu optimizācijas pasākumus

Ministrs ir pārliecināts, ka labo darbu atklāšana ļaus sabiedrībai ieraudzīt un noticēt, ka prasības pēc papildu finansējuma ir šobrīd vienīgais iespējamais risinājums kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanā."Uzlabot savu darbu var vienmēr, un es ticu, ka liela daļa slimnīcu ir paveikušas daudz, lai ne tikai sniegtu palīdzību, bet arī attīstītos šajā grūtajā pēdējo trīs gadu laikā," akcentē Bārzdiņš, piebilstot, ka "papildu nauda bieži vien liekas vislabākais risinājums jebkurā dzīves sfērā, tomēr ir jāizvērtē, vai tā ērti atrisina problēmu tikai īstermiņā un vai ilgtermiņa mērķu vārdā nav jāmeklē arī citi risinājumi".Tāpat ministrs norāda, ka aktīva sabiedrības iesaistīšanās valstiski svarīgu jautājumu aktualizēšanā un risināšanā ir apsveicama, taču mudina ne tikai uzklausīt savas personīgās autoritātes un to viedokli, bet arī personīgi iedziļināties jautājuma būtībā un paskatīties uz ikvienu risināmo problēmu arī no citiem skatu punktiem.Jau ziņots, ka, lai runātu par slimnīcu identificētajām finansējuma problēmām šā gada otrajā pusē, veselības ministrs piektdien apmeklēs Cēsu novadu un tiksies ar pašvaldības un slimnīcas vadību, savukārt uz Kuldīgu plāno doties nākamo ceturtdien, 18.augustā.Šodien plkst.13 Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes laikā veselības ministrs plāno tikties ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri.Kā ziņots, Bārzdiņš vakar informēja, ka, protestējot pret veselības nozares izmantošanu politiskiem mērķiem, nekandidēs ārkārtas Saeimas vēlēšanās septembrī.Bārzdiņš bija paredzēts kā ceturtais kandidāts Rīgas vēlēšanu apgabalā no "Zaļo un zemnieku savienības" saraksta. Vienlaikus ministrs pauda apņēmību turpināt uzņemties atbildību par veselības aprūpi un apstiprināja, ka vēlētos pildīt sava amata pienākumus arī nākamajā valdībā.Komentējot dažu lokālo slimnīcu prasības pēc papildus finansējuma neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, kas pretējā gadījumā tiktu pārtraukta, Bārzdiņš iepriekš akcentēja, ka tām "nav iemesla šādi šantažēt savu pašvaldību iedzīvotājus". Slimnīcas esot līdzīgās situācijās, turklāt salīdzinājumā ar pagājušo gadu tajās neesot būtiski samazināts ārstējamo pacientu skaits. Turklāt visas lokālās slimnīcas saņems papildus finansējuma daļu no valdības piešķirtajiem 6,6 miljoniem latu, kas īpaši paredzēts ambulatorās ārstēšanas, dienas stacionāru un diagnostikas attīstīšanai, kas ļaus samazināt stacionāro pacientu skaitu.Kuldīgas slimnīca paziņojusi, ka negodīgas finansējuma sadales dēļ tā no 1.septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš ir informējis VM, Veselības norēķinu centru un Kuldīgas novada pašvaldību.