Bartaševičs uz telefona zvaniem neatbild un attiecīgi nav iegūstama izsmeļošāka informācija par viņa politiskajiem plāniem, bet šodien viņš ir izplatījis publisku paziņojumu, kurā partijas kongresa likumības apšaubīšanu pamato ar, pēc viņa aplēsēm, nepietiekamu delegātu skaitu - kongresā esot bijis jāpiedalās 371 delegātam, bet piedalījās mazliet vairāk nekā simts.
Kongresa atklāšanā "Saskaņas" ilggadējais līderis Jānis Urbanovičs informēja, ka uz kongresu ieradušies 116 no 171 paredzētā delegāta, kas nozīmējot, ka kongress ir lemttiesīgs.
"Tuvākajā laikā mēs ar kolēģiem no Rēzeknes novada, Ludzas novada un Rēzeknes pilsētas spriedīsim par tālāko rīcību partijas kontekstā," solās Bartaševičs.
Politiķis pauda nostāju, ka "Saskaņas" Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Ludzas novadu organizāciju lēmums boikotēt kongresu bijis pareizs, jo kongress esot bijis "pilns augstprātības, nesaprotams un ar apšaubāmu leģitimitāti".
Viņa skatījumā, kongresā neesot runāts ne par partijas sakāvi Saeimas vēlēšanās, ne par "Latvijas iedzīvotāju aktuālākajām problēmām - enerģētisko krīzi, neefektīvo nodokļu sistēmu, inflāciju, neatrisinātajiem izglītības jautājumiem, tostarp mazākumtautību izglītību".
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Saskaņas" kongresā daudz tika runāts par neveiksmi pēdējās Saeimas vēlēšanās un par to, kā partijas reitingus ietekmējis lēmums nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā. Partijas iepriekšējais vadītājs Urbanovičs atzina, ka šādam nosodījumam nav bijis vienbalsīgs atbalsts "Saskaņas" valdē, taču viņš nav varējis nesaukt lietas īstajos vārdos.
Pirms "Saskaņas" kongresa Rēzeknes mērs Bartaševičs bija pieteicis pretenzijas uz partijas vadīšanu, taču saņēma nopēlumu par savu politiskā redzējuma izklāstu debatēs pirms kongresa, kā rezultātā reģionālais politiķis paziņoja, ka uz kongresu nedosies un aicināja arī citus partijas biedrus to boikotēt. Līdz ar Bartaševiču aicinājumu boikotēt "Saskaņas" kongresu bija parakstījušas arī partijas Rēzeknes novada organizācijas vadītāja Jekaterina Ivanova un Ludzas novada organizācijas vadītāja Jevgenija Kušča.
"Saskaņas" kongress 28.janvārī tomēr notika un tajā partijas vadību tika nolemts uzticēt trīs līdzpriekšsēdētājiem, šajos amatos ievēlot ilggadējo partijas līderi, Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu, bijušo Saeimas deputāti Regīnu Ločmeli un Rīgas domnieku Andri Morozovu. Kongresā tika ievēlēta arī jauna valde, kurā Bartaševiča, Ivanovas un Kuščas nav.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, pēc kongresa "Saskaņas" jaunievēlētajā valdē varētu tikt rosināta diskusija, vai no partijas būtu nepieciešams izslēgt Bartaševiču, pamatojot to ar "partijas darba sabotāžu" no viņa puses.
Ja Bartaševičs tiktu izslēgts no partijas, "Saskaņa" būtu zaudējusi savu pēdējo lielo "varas bastionu", jo janvāra izskaņā par izstāšanos no "Saskaņas" un jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu paziņoja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, pērn rudenī partija nespēja iekļūt Saeimā, bet vēl pirms tam "Saskaņa" zaudēja varas pozīcijas Rīgas domē.