Patlaban 14 pašvaldības atbalsta vecākus, ja viņi izmanto aukļu pakalpojumus, jo bērnam nav vietas dārziņā, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati. Lielākā daļa no tām atrodas Pierīgā, kur arī bērnudārzu rindu jautājums ir īpaši sasāpējis. Piemēram, Ķekavas novadā pērn septembrī rindā gaidīja 1319 bērnu. Līdz ar to pašvaldībai ir noslēgti 162 līgumi ar auklēm un pieskatīšanas centriem, kas nodrošina pieskatīšanu 355 bērniem. Kamēr vēl ir valsts līdzfinansējums auklēm, pašvaldība tam atvēl 86 eiro mēnesī. Šī summa ir spēkā līdz maija beigām, Dienai apstiprina Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Inga Ikauniece. Martā tiks pieņemts lēmums, ko darīt tālāk.
Lai gan valsts atbalsta turpmāk, visticamāk, nebūs, speciāli izveidotā Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistra nozīme nemazinās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta direktores vietnieks Jānis Mihailovs Dienai stāsta, ka pēdējā pusgada laikā ik mēnesi tiek reģistrētas aptuveni 45 aukles un šī tendence paliek nemainīga. Rezultātā līdz martam reģistrā kopumā bija 2116 fizisku un juridisku personu. Arī saistībā ar valsts atbalsta pārtraukšanu vien neliels skaits aukļu izrādījušas vēlmi no reģistra izstāties. Tomēr, ņemot vērā, ka arī pēc valsts finansējuma pārtraukšanas visām auklēm būs jābūt reģistrētām, paredzams, ka reģistrēto aukļu skaits nemazināsies un "izkristalizēsies" tās aukles, kuras izvēlējušās šo profesiju neatkarīgi no tā, vai valsts atbalsts tiek vai netiek maksāts.
Dienestā arī apliecina - reģistru saglabās arī turpmāk. Tas veicina bērnu pieskatīšanas caurredzamību, drošību, pieejamību un kvalitāti. Tāpat tas veicina aukļu legalizāciju, jo ir iespējams pārbaudīt, vai aukles maksā nepieciešamos nodokļus.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 3.marta, avīzē Diena!