Plāns no Ķīnā ražota auduma šūt tērpus, kas būtu izmantojami tikai šajā vienā pasākumā, uztrauca gan dejotājus, gan pašvaldības. Tērpi sanāktu dārgi, turklāt būtu mērķtiecīgi izmantojami tikai šajā vienā uzvedumā.
"Varam noņemt šo jautājumu, tas vairs nav dienas kārtībā," teica Alpa. Nepieciešamo tērpu darināšana tiks organizēta svētku budžeta ietvaros un ne par pašu dejotāju naudu, viņa solīja.
Iecere paredzēja speciāli Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku lieluzvedumam Māras zeme visiem 15 000 dejotājiem sagatavot tērpus, kuru audums būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpu šūšana jāapmaksā pašiem deju kolektīviem.
Saskaņā ar lieluzveduma veidotāju plāniem tiks izdejots stāsts par Latviju ne tikai 100 gadu laikā, bet, ieskatoties vēsturē līdz pat 12. un 13.gadsimtam.
prieks
Tusnelda
dejotajs