Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) iepriekš izteikusies, ka viena no pozīcijām, uz kuras rēķina būs iespējams veikt Finanšu ministrijas piedāvāto 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas plānu, kas veselības aprūpes izdevumus liks samazināt par 37,5 miljoniem latu, varētu būt NMPD.
Viņasprāt, finansējuma samazinājumu iespējams veikt bez pakalpojumu kvalitātes samazināšanās, jo jau 30 procentos gadījumu ātro palīdzību izsauc tad, kad būtu nepieciešama ģimenes ārsta palīdzība. Rezultātā viena brigāde valstij patlaban izmaksā 136 000 latu gadā, vidēji uz izsaukumu ārpus Rīgas dodoties 36–50 kilometrus. Pēc ministres domām, izsaukumu skaitu varētu samazināt, obligātajos ģimenes ārstu kritērijos ierakstot prasības ārstu praksēm obligāti strādāt astoņas stundas, vismaz ar medicīnas māsu vai ārsta palīgu. "Degvielas patēriņa, mašīnu skaita un amortizācijas izmaksu samazinājums dotu iespēju lielākai medicīnas pakalpojumu pieejamībai," uzskata I.Circene.
NMPD pārstāvji piekrīt, ka 30 procentos gadījumu spiesti doties pie pacientiem, kuriem varētu palīdzēt arī ģimenes ārsts, taču tas nenozīmējot, ka drīkst samazināt līdzekļus ātrajai palīdzībai. "Dažkārt ir situācijas, ka sāp kaut kas kreisajā pusē un to, vai tas ir tikai sastiepts muskulis, vai tā ir sirds kaite, mēs diemžēl varam konstatēt tikai ierodoties uz vietas. Ja šis gadījums ir smags, cilvēks nevar gaidīt rindā pie ģimenes ārsta vairākas dienas," uzskata NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītājs Juris Memļuks.
Viņš atzīst, ka neredz nekādu iespēju samazināt NMPD izdevumus par 30 procentiem, jo jau tagad operatori rūpīgi izsver, vai gadījumi ir pietiekami nopietni, pirms izbrauc uz notikuma vietu, taču aptuveni 30 procenti pacientu ir alkohola cienītāji, kuru veselības stāvokļa smagumu nav iespējams noteikt pa telefonu. "Kas būs, ja nebrauksim, bet kaut kas slikts notiks - gan viņu radi, gan mediji mums pārmetīs," skaidro J.Mamļuks.
"Mūs izsauc arī tāpēc, ka esam bezmaksas palīdzība," saka I.Ozoliņa. Viņa nepiekrīt NMPD finansējuma samazināšanai kaut par vienu latu, jo daudzi baidās doties pie ģimenes ārstiem pat 50 santīmu dēļ, nemaz nerunājot par tiem, kam jāveic garāks ceļš un vēl jāatvēl nauda transporta izdevumiem. "Gadījumi paliek ar katru gadu tikai smagāki, ģimenes ārstiem jābūt pieejamākiem, bet tas nenozīmē, ka vienā dienā šo sistēmu var izmainīt – tai jābūt ļoti pakāpeniskai un pārdomātai," uzskata Juris Memļuks.
Dienas aptaujātie ģimenes ārsti I.Circenes plānus, noteikt viņiem obligātu astoņu stundu darba dienu uzskata par absurdu, jo jārēķinās, ka bez pacientu pieņemšanas, ārstiem jāveic arī citi uzdevumi. "Es jau strādāju astoņas stundas un pat vairāk – sešas stundas ir obligātā pieņemšana, tad kādas stundas prasa kartiņu un citu dokumentu sarakstīšana, un, ja vēl jābrauc mājas vizītēs, tad dažkārt sanāk pat visas 10 stundas," stāsta Daugavpilī praktizējošā ģimenes ārste Anžella Vengreviča.
Viņa smejas, ka par obligātu nosakot astoņu stundu pieņemšanas laiku un paredzot, ka vēl ir jābrauc arī mājas vizītēs un jākārto dokumenti, sanākšot pat 24 stundu darba diena. "Vasarā, kad zālīte zaļa, putniņi dzied un ienāk pa vienam pacientam dienā, tad var, bet ziemā šāds grafiks nav iespējams," uzskata A.Vengreviča.
"Astoņas stundas strādājam jau tāpat, bet, ja pieņems šīs izmaiņas, būs tikai vairāk darba," kolēģei piekrīt arī Jelgavā praktizējošais ģimenes ārsts Arturs Federovičs-Rubenis. Pēc ārsta domām, paredzot šādas izmaiņas, nepieciešams arī papildus finansējums, bet ja tas nav paredzēts, daudzi apsvērs, vai vispār atmaksājas veikt šo darbu.