No šī gada stājās spēkā izmaiņas, kas noteica 2015.gadā par diviem procentpunktiem lielāku jeb 11% nodokļu likmi uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 7000 eiro gadā.
Ja Saeimā tiks atbalstīti jauni grozījumi, kas paredz atgriezties pie iepriekšējās 9% nodokļa likmes visiem uzņēmumiem, tas nozīmēs budžetam atņemt finansējumu septiņu miljonu eiro apmērā laikā, kad koalīcijas partneri ir vienisprātis par papildu līdzekļu nepieciešamību aizsardzībai un iekšējai drošībai, paziņojumā medijiem informē Finanšu ministrija. Tā arī vērš uzmanību, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms būtiski ietekmē sociālā budžeta ilgtspēju, jo apdraud šī nodokļa maksātāju sociālo nodrošinājumu.
Grozot likumu par mikrouzņēmumu nodokli, trīs gados no valsts budžeta būs nepieciešams rast līdzekļus 38,1 miljona eiro apmērā, ņemot vērā, ka turpmākos gadus bija noteikta pakāpeniska nodokļa paaugstināšana līdz 15% 2017.gadā.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ar pašreizējiem nosacījumiem mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšana neskars aptuveni pusi no mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru apgrozījums nav lielāks par 7000 eiro gadā. Savukārt divu procentpunktu nodokļa likmes pieaugums uzņēmējam, piemēram, ar 14 000 lielu eiro apgrozījumu nozīmētu mēneša nodokļa maksājuma pieaugumu par 12 eiro.
Par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā šodien spriedīs valdība.
Februāra sākumā Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados.
Iepriekš Saeima 2013.gada novembrī grozīja mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%. Likums paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro 2015.gadā - 11%, 2016.gadā - 13% un no 2017.gada - 15%.
Tomēr Ekonomikas ministrija pastāv uz to, lai šogad tiktu saglabāts mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā.