Šā gada budžets būs tehnisks, tāpēc diasporas politiku koordinējošā Ārlietu ministrija (ĀM) vēlas, lai nākamā gada budžetā nepieciešamais finansējums tiktu iekļauts bāzes izdevumos. Tādējādi nauda diasporas atbalstam būtu garantēta.
Papildu iespējas
Viens no jauninājumiem būs iespēja ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, kuriem Latvijā ir reģistrēts īpašums vai deklarēta dzīvesvieta, balsot pa pastu pašvaldību vēlēšanās. Tieslietu ministrija pašlaik izstrādā grozījumus, lai pasta balsošana tiktu ieviesta jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā. Jānorāda, ka tautieši ārzemēs arī līdz šim drīkstēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, taču tikai tad, ja varēja nobalsot klātienē. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars Dienai uzsver, ka vēlēšanu sistēmu tas nekādi nemaina – vēlētājiem vien tiek dotas papildu iespējas nobalsot. Atklāts jautājums, kas segs izmaksas – pašvaldības, valsts vai pats vēlētājs. "Ja izmaksas sedz pašvaldība, sanāk, ka palikušie apmaksā pakalpojumu tiem, kas ir aizbraukuši," piebilst Cimdars.
Taču sarežģījumi radušies ar ieceri papildu dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā. Pret šo iespēju konceptuāli iebilst Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), jo šī sistēma varētu mainīt pašvaldību ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA), pagājušajā nedēļā komisijas sēdē diskutējot par progresu Diasporas likuma ieviešanā, aicināja LPS iesniegt detalizētus aprēķinus par iespējamiem zaudējumiem un ietekmi uz pašvaldību budžetu. "Citādi tas ir spekulatīvs paziņojums [no LPS puses]. Uz šo likumu jāskatās arī caur citu prizmu, ne tikai tā, ka papildu adrese tiek veidota, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas," pauda Kols. Arī Jānis Dombrava (NA) piebalsoja: "Pašvaldības pie katras izdevības prasa naudu. Ir jādomā, kā aizbraukušos atgriezt atpakaļ, nevis tikai izspiest naudu." Savukārt Uldis Augulis (ZZS) uzsvēra, ka radušies zaudējumi pašvaldībām būtu jākompensē.
Neskaidrs jautājums ir arī par finansējumu šīs sistēmas ieviešanai. Valdība konceptuāli ir atbalstījusi 83 tūkstošu eiro piešķiršanu šim mērķim, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir pieprasījusi vēl 91 tūkstoti eiro. Diskusijas par šo summu vēl turpināsies šajā nedēļā.
Atmaksājies ar uzviju
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 11. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Lasita
Tija
Pašvaldību loma