Satiksmes ministrija iepriekš skaidroja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, kā arī to, ka bezpilota gaisa kuģu joma ir integrēta civilās aviācijas sistēmas sastāvdaļa, kā kompetentā iestāde par dronu drošuma un drošības aspektiem tiek nozīmēta valsta aģentūra Civilās aviācijas aģentūra (CAA). Tas aptver jautājumus, kas saistīti ar dronu sistēmas ekspluatāciju un personāla kvalifikāciju, dronu ekspluatantu reģistru, dronu lidojumiem gaisa kuģu modeļu klubu vai apvienību ietvaros, kā arī Latvijas gaisa telpas izmantošanu bezpilota gaisa kuģu lidojumiem un dronu drošuma uzraudzības aspektus.
Gaisa kuģu modeļi ir uzskatāmi par bezpilota gaisa kuģiem, kas galvenokārt tiek izmantoti sporta un vaļasprieka nolūkos, tādēļ bezpilota gaisa kuģu lidojumiem gaisa kuģu modeļu un apvienību ietvaros tiek piemērotas atšķirīgas prasības. Dronu klubiem un apvienībām ir pienākums nodrošināt atbilstošu lidojumu drošumu. Gaisa kuģu modeļu klubiem un apvienībām tiks izsniegtas atļaujas un uzraudzīta to darbība.
Savukārt kā tirgus uzraudzības iestāde, kas organizē un veic Eiropas Savienības (ES) tirgū laisto un ienākošo bezpilota gaisa kuģu sistēmu un to attālās identifikācijas papildierīču uzraudzību, tiek nozīmēts Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Paziņojošās jeb pilnvarojošās iestādes funkciju pildīs Ekonomikas ministrija atbilstoši jau pastāvošajam regulējumam.
PTAC kā tirgus uzraudzības iestādes plānotās tirgus uzraudzības darbības bezpilota gaisa kuģu sistēmu (UAS) uzraudzībā ietvers fiziskas pārbaudes tirdzniecības vietās, e-komercijas pārbaudes, pārbaudes uz robežas, tehniskās dokumentācijas izvērtēšanas pārbaudes, paraugu ekspertīzes, sūdzību izskatīšana, tirgus monitorings un izpēte. Paredzamais plānoto pārbaužu skaits gadā uz vienu ekspertu būtu ne mazāk par 30 pārbaudēm, kam par pamatojumu ir ņemts vērā interneta vidē un tirdzniecības vietās pieaugošais šīs preču grupas piedāvājums, kā arī nepieciešamība šo preču grupu kontrolēt uz robežas.
Likumprojekts nosaka administratīvo atbildību par lidojuma veikšanu ar nemarķētu vai neidentificējamu bezpilota gaisa kuģi, lidojuma vai tā uzraudzības veikšanu, ja vadītājam alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, kā arī par lidojuma veikšanu ar dronu ārpus tiešās redzamības. Tāpat administratīvā atbildība paredzēta par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, par lidojuma veikšanu ar dronu, kura kopējā pacelšanās masa pārsniedz normatīvajos aktos noteikto, kā arī par attāluma neievērošanu līdz lidojumā neiesaistītām personām un cilvēku pulcēšanās vietām.
Administratīvā atbildība paredzēta arī par lidojuma veikšanu ar dronu bez saskaņojuma ar dažādu valsts infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem, par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi tuvāk par attālumu no publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas bez saskaņojuma, kā arī paaugstinātas drošības infrastruktūras objektos, piemēram, lidostās.
Projektā ietvertās normas tika veidotas, ņemot vērā to, ka bezpilota gaisa kuģu lidojumi notiek visā Latvijas teritorijā un pastāv atšķirīgas un specifiskas situācijas, un apdraudējuma riska pakāpes. Tādēļ Valsts robežsardzes, Valsts policijas, pašvaldības policijas un Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas kompetencē ir paredzēti jautājumi, kas neprasa specifiskas civilās aviācijas eksperta zināšanas. Vienlaikus minētajām iestādēm ir specifiskas zināšanas par administratīvā pārkāpuma apdraudējuma līmeni, piemēram, valsts robežas tuvumā vai militāro objektu teritorijā vai to tuvumā.
CAA veiks administratīvo pārkāpumu procesu un pieņems lēmumu par soda piemērošanu gadījumos, kad nepieciešamas civilās aviācijas eksperta zināšanas, kā arī par lidojuma veikšanu ar dronu Latvijas gaisa telpā, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo lidojuma augstumu.
Brīdinājumu paredzēts piemērot pārkāpumiem, kas pieļauti pirmo reizi un nav radījuši sekas un persona ir atzinusi savu vainu. Pārējos gadījumos tiek piemērots naudas sods, izvērtējot konkrēto nodarījuma apdraudējumu personai, mantai, veselībai, sabiedrībai, valstij un lidojuma drošumam.
Projekts paredz atkāpes no vispārīgajām bezpilota gaisa kuģiem piemērojamām prasībām attiecībā uz militāro bezpilotu gaisa kuģu lidojumiem. Tālvadības pilotu, kas veiks militāro bezpilota gaisa kuģu lidojumus apmācība, sertifikācija un kvalifikācijas uzturēšana, militāro bezpilota gaisa kuģu ekspluatācija tiks veikta atbilstoši tiesiskajam regulējumam militārajā jomā.
Minētie grozījumi ir daļa no 2021.gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes.