2007.gadā KP strādāja 52 darbinieki, turpretī krīzes laikā to skaits tika ievērojami samazināts un šā gada septembrī bija tikai 40. Patlaban KP meklē trīs ekspertus darbam Analītiskajā departamentā.
KP vadītāja Skaidrīte Ābrama biznesa portālam Nozare.lv norādīja - nav normāli, ka KP, kurai likums noteicis uzraudzīt un aizsargāt konkurenci pilnīgi visās tautsaimniecības nozarēs, arī regulējamās, patiesībā joprojām ir zema budžeta iestāde.
"Sekas tam - no personālpolitikas viedokļa mēs esam jauno, talantīgo kadru kalve. Pieņemam darbā pamatā tikko augstskolu beigušos, jo pieredzējuši profesionāļi par mūsu piedāvāto algu nenāk strādāt, divus trīs gadus apmācām, norūdām un tad palaižam pasaulē. Netaisnīgi ir tas, ka, aizejot strādāt ne tikai uz advokātu vai audita privātkompānijām, bet pat uz citām valsts iestādēm, cilvēki saņem pat divas reizes vairāk nekā salīdzināmā amatā KP," atzina Ābrama.
Viņa piebilda, ka darbs KP specifikas ziņā ir grūti salīdzināms ar citām valsts iestādēm, turklāt arī ieguvumi no konkurences uzrauga darba attiecas uz visām tautsaimniecības jomām.
"Tas, kādu atalgojumu par ārkārtīgi sarežģītu darbu 40 stundas nedēļā var maksāt KP - no eksperta līdz pat vadības līmenim -, ir kliedzoša netaisnība, kas apdraud iestādes rīcībspēju. Jā, pagaidām vēl entuziastiski ejam uz priekšu attīstībā, efektivizējam darbību, nebaidāmies ķerties klāt sarežģītām lietām, pat tādām, ko cituviet valsts pārvaldē mīļā miera labad nekad nedarītu. Bet turpinoties pieredzējušu ekspertu aizplūšanai, iestādes iespējas arī būs izsīkušas. Ja valsts vēlas konkurences uzraudzības iestādi redzēt kā bezzobainu čaulu, tad varu teikt ar pilnu atbildību -, valstī pastāvot šādai atlīdzību sistēmai un absurdajam civildienesta aizsardzības vairogam, pie tā varam nonākt," uzsvēra KP vadītāja.
EM biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un aktivizējoties darba tirgum Latvijā, valsts pārvaldes darbinieku rotācija kļūst arvien aktuālāks jautājums gandrīz ikvienai iestādei. "Valsts pārvaldes darbinieku zināšanas, pieredze un spēja operatīvi reaģēt sarežģītos apstākļos darba tirgū tiek atzinīgi novērtētas. Cilvēku tālākai attīstībai un profesionālajai izaugsmei tas ir pozitīvi, bet valsts pārvaldes iestādēm jāmeklē jauni profesionāli darbinieki," atzina ministrijā.
Ministrijā uzvēra, ka konkurences uzraugs pilda būtisku tirgus uzraudzības funkciju un EM ik gadus rūpīgi izvērtē iespēju palielināt šīs iestādes finansējumu, tādējādi pilnveidojot un paplašinot tās darbu.
Lai arī 2010.gadā valsts budžeta finansējuma samazinājums KP, tāpat kā citām valsts institūcijām Latvijā, bija būtisks, tomēr pēdējos gados KP budžets tomēr pastāvīgi ir palielināts.
"Jau 2012.gadā, kad budžeta palielinājums nebija ierasta prakse citām valsts pārvaldes iestādēm, KP bija viena no pirmajām iestādēm, kurai tika palielināta valsts budžeta dotācija 150 000 latu apmērā. Arī 2013.gadā KP tika piešķirts papildu finansējums saistībā ar eiro ieviešanas procesa uzraudzības jautājumiem," piebilda EM.
Arī šonedēļ apstiprinātajā valsts budžetā 2014.gadam plānots KP budžeta pieaugums par 28% - ja šogad KP budžets bija 600 863 lati (854 951 eiro), tad 2014.gadā tas būs 1 093 217 eiro. Nolūkā nodrošināt augsta līmeņa profesionālus darbiniekus KP papildus piešķirti vairāk nekā 219 000 eiro.
EM atzīst, ka konkurences pārkāpumi patlaban būtiski atšķiras no tiem, kādi tie ir bijuši iepriekš, tāpēc arī turpmāk ministrija izvērtēs iespējas stiprināt šīs iestādes kapacitāti, lai neizveidotos situācija, ka nepietiekamās KP kapacitātes dēļ turpmākajā periodā ir apdraudēta smagāko un sabiedrībai būtiskāko pārkāpumu lietu atklāšana.
Ābrama pozitīvi vērtē piešķirto finansējumu amata vietu skaita palielinājumam, jo tas ļaus KP paplašināt darbību un līdzsvarot pārmērīgo noslodzi esošajiem darbiniekiem, dodot iespēju savu darbību specializēt un padziļināti strādāt, piemēram, ar ekonomiskās analīzes jautājumiem karteļu lietās, apvienošanos izvērtēšanu, nozaru normatīvā regulējuma izvērtēšanu vai citiem konkurences tiesību aspektiem.