"Ražotāji nebūs spējīgi uzreiz 20.maijā sākt ražot Latvijas tirgum nepieciešamo produkciju, līdz ar to likumdevēji spiež tirgotājiem veidot vecā parauga cigarešu uzkrājumus, kas ir absurdi. Tādējādi tiek radīts risks nelegālo cigarešu aprites pieaugumam," skaidroja Stinka.
Straujš kontrabandas popularitātes kāpums Latvijā sākās pēc tam, kad 2008.gadā strauji par 30% tika pacelts akcīzes nodoklis tabakai, neizvērtējot riskus - pirktspējai atbilstošu pieprasījuma kāpumu pēc lētām cigaretēm no trešajām valstīm, kā arī tiesībsargājošo iestāžu gatavību un kapacitāti koordinētai kontrabandas apkarošanai. Rezultātā legālais tirgus samazinājās gandrīz uz pusi un valsts zaudējumi budžeta ieņēmumos bija ap 90 miljoniem eiro, informēja Stinka.
"Papildu jaudu kontrabandai piešķīra tas, ka valdība, 2010.gadā apstiprinot jaunas prasības cigarešu iepakojumam, nedeva uzņēmējiem nepieciešamo laiku to ieviešanai ražošanā. Šī prakse patlaban tiek atkārtota, iestrādājot ES Tabakas direktīvas prasības nacionālajā likumdošanā, kas stāsies spēkā jau pēc četriem mēnešiem - 20.maijā," sacīja Stinka.
"Sešus gadus cīnāmies ar nepārdomātas politikas sekām. Jauno Tabakas likumu ar izmaiņām prasībās cigarešu iepakojumam un saturam Saeima plāno sākt skatīt tikai rīt, bet Ministru kabineta noteikumus plānots izstrādāt tikai tad, kad likums būs apstiprināts. Tātad - pārmaiņu iestāšanās brīdī. Laiks ražotājiem ieviest pārmaiņas ražošanā, līdzīgi kā 2010.gadā, nav paredzēts," uzsvēra Stinka.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem tabakas akcīzes nodoklī katru mēnesi tiek iekasēti apmēram 14 miljoni eiro, kas gadā vidēji valsts budžetu papildina par 170 miljoniem. Legālās produkcijas deficīts saasinās pieprasījumu pēc kontrabandas precēm, kas valstij rada ap 80 miljoniem eiro zaudējumus gadā neiekasēto nodokļu veidā, skaidroja Stinka.
Viņš uzsvēra, ka nelegālo cigarešu tirgu varētu ierobežot pārdomāta nodokļu politika, kas neradītu nevajadzīgu legālās produkcijas iztrūkumu tirgū. Tāpat ir nepieciešami ES ārējās robežas stiprināšanas pasākumi, tiesībsargājošo institūciju kapacitātes stiprināšana un efektīvāka sodu sistēma, kas nodrošinātu ātru un efektīvu soda piemērošanu neilgi pēc pārkāpuma izdarīšanas.
Saskaņā ar pagājušā gada oktobrī parakstīto VID un TIRNA sadarbības līgumu šogad plānots sākt izmantot TIRNA piedāvāto cigarešu marķēšanas un digitālās izsekojamības sistēmu Latvijā, kas ļaus izsekot katras paciņas ceļu no ražotāja līdz vairumtirgotājam un mazumtirgotājam.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī 24,8% no Latvijā izsmēķētajām cigaretēm bija kontrabandas cigaretes. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā, liecina tirgus pētījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums.
Nozīmīgs kontrabandas kritums bija vērojams, salīdzinot 2015.gada pirmo un otro pusgadu - par 5,5%.
Patlaban kontrabandas apjoms ir gandrīz uz pusi mazāks nekā 2010.gadā, kad kontrabanda sasniedza savu virsotni un bija 44,6%.
Pagājušā gada otrajā ceturksnī nelegālo cigarešu īpatsvars vēl bija 30,3%. 2014.gada ceturtajā ceturksnī nelegālo cigarešu īpatsvars bija 28,9%, bet otrajā ceturksnī - 30,5%.